Virsmas, kuras nedrīkst tīrīt ar etiķi: pastāv liela bojājumu iespējamība

Etiķis bieži tiek izmantots kā dabīgs un lēts tīrīšanas līdzeklis dažādiem mājas darbiem, tomēr tā lietošana nav piemērota visām virsmām. Tā kā etiķis pēc savas būtības ir skābe, tas var neatgriezeniski sabojāt jutīgus materiālus, piemēram, dabīgo akmeni, koku vai noteiktus metālus.

Daudzi izvēlas šo šķidrumu asās smakas vai it kā dezinficējošo īpašību dēļ, taču svarīgi zināt, kurās vietās tas nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Šajā rakstā aplūkots, no kādām kļūdām izvairīties, tīrot mājokli, un kā pasargāt dārgas virsmas no korozijas vai krāsas zuduma.

Virtuves virsmas un dabīgais akmens

Virtuves darba virsmas, kas izgatavotas no granīta vai marmora, prasa īpašu kopšanu, un etiķis šim nolūkam nav piemērots. Skābe laika gaitā var saēst akmens virskārtu, radot blāvus plankumus vai pat nelielus virsmas bojājumus. Arī koka darba virsmas pēc apstrādes ar etiķi mēdz kļūt nespodras un duļķainas, jo šķidrums saēd aizsargkārtu, kas pasargā koksni no mitruma.

Būtiski ņemt vērā, ka etiķis nav pietiekami spēcīgs līdzeklis pilnīgai mikrobu iznīcināšanai. Virtuvē, kur notiek darbs ar pārtiku, drošāk un efektīvāk ir izmantot speciālus dezinfekcijas līdzekļus, kas paredzēti konkrētajam materiālam. Tādā veidā virsmas saglabās savu sākotnējo spīdumu un būs higiēniski tīras bez lieka riska sabojāt materiālu.

Populārākie raksti šobrīd

Līdzīga situācija ir ar akmens vai marmora izlietnēm. Ilgstoša etiķa iedarbība uz šiem materiāliem var atstāt neiztīrāmus matētus nospiedumus. Skābe bojā aizsargslāni, kā rezultātā akmens kļūst poraināks un sāk vieglāk uzsūkt netīrumus vai rūsas pēdas no ūdens.

Grīdas segumi un sadzīves tehnika

Daudzi grīdas segumi, tostarp dabīgā akmens flīzes un lakots koks, ir jutīgi pret kodīgām vielām. Regulāra etiķa pievienošana mazgājamajam ūdenim pakāpeniski noberž virsmas apstrādes kārtu. Rezultātā grīda zaudē savu izskatu, kļūstot matēta un grūtāk tīrāma. Speciālisti iesaka izmantot tieši konkrētajam grīdas veidam paredzētus mazgāšanas līdzekļus, kas ne tikai notīra netīrumus, bet arī pasargā materiālu.

Sadzīves tehnikas tīrīšanā ar etiķi jāievēro īpaša piesardzība. Piemēram, nerūsējošais tērauds var sākt rūsēt punktveidā, ja uz tā nonāk koncentrēta skābe. Tīrot ledusskapi, jāvairās no etiķa nokļūšanas uz gumijas blīvēm. Skābe padara gumiju cietu un neelastīgu, kā rezultātā ledusskapis var sākt sliktāk noslēgties, palielinot elektroenerģijas patēriņu.

Populārākie raksti šobrīd

Trauku mazgājamās mašīnas kopšanā etiķis arī nav labākā izvēle. Lai gan pastāv uzskats, ka tas palīdz pret smaku, patiesībā etiķis var sabojāt iekšējās gumijas detaļas un caurules. Tas nav efektīvs cīņā ar baktērijām vai pelējumu, kas var iemājot ierīces savienojuma vietās, tāpēc labāk izvēlēties profesionālus tīrīšanas līdzekļus, kas saudzē tehniku.

Metāla priekšmeti un veļas mazgāšana

Metāla trauki un virtuves piederumi, kas izgatavoti no alumīnija, čuguna vai tērauda, var ciest no etiķa izraisītas korozijas. Ja ir nepieciešams notīrīt iestāvējušos taukus vai piedegumu, labāk izvēlēties saudzīgākas metodes. Piemēram, sodas un ūdens pasta ir efektīva alternatīva, kas nereaģē ar metālu tik agresīvi kā etiķis.

Veļas mazgāšanā etiķi reizēm izmanto auduma mīkstināšanai un nepatīkamu aromātu neitralizēšanai. Tas patiešām var palīdzēt saglabāt apģērba krāsu spilgtumu, taču šo metodi nevajadzētu lietot katrā mazgāšanas reizē. Galvenais risks ir saistīts ar veļas mašīnas iekšējo konstrukciju – regulāra skābes iedarbība negatīvi ietekmē gumijas detaļas un blīves, kas laika gaitā var izraisīt noplūdes.

Ja tomēr izvēlaties pievienot etiķi veļai, vislabāk izmantot destilētu 5% etiķi nelielā daudzumā. Tomēr jāsaprot, ka mūsdienu veļas mazgāšanas līdzekļi jau satur nepieciešamās vielas auduma kopšanai, tāpēc etiķa izmantošana bieži vien ir lieka un var radīt nevajadzīgus izdevumus par tehnikas remontu.

Varat sākt ar to, ka pārbaudīsiet savu virtuves darba virsmu materiālu un, ja tas ir akmens vai koks, turpmāk izmantosiet tikai neitrālus tīrīšanas līdzekļus.