Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam ir pieprasīts nekavējoties pamest savu amatu. Šādu prasību izvirzījis viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars pēc tam, kad saņemta informācija no Valsts drošības dienesta (VDD).
Problēmas būtība ir tajā, ka Bartaševičam ir atteikta pielaide valsts noslēpumam, kas saskaņā ar jaunajiem likumiem ir obligāta prasība pašvaldību vadītājiem. Ja mērs pats nepiekritīs atkāpties, viņam būs jāsniedz oficiāls paskaidrojums, pēc kura ministrs lems par tālāko rīcību un iespējamo atbrīvošanu no amata.
Situācija šobrīd ir nonākusi izšķirošā fāzē. Ministrs Raimonds Čudars ir bijis tiešs – amatpersona, kurai drošības iestādes neuzticas pietiekami, lai uzticētu valsts noslēpumu, nevar turpināt vadīt tik nozīmīgu pilsētu kā Rēzekne. Aleksandram Bartaševičam ir dotas piecas darba dienas, lai sniegtu rakstisku paskaidrojumu par izveidojušos situāciju, ja viņš izvēlēsies pats labprātīgi neaiziet.
Ja paskaidrojums netiks iesniegts noteiktajā laikā, ministrija to uzskatīs par atteikumu sadarboties. Pašlaik saziņa ar Rēzeknes mēru un viņa komandu ir apgrūtināta, jo viņi nav snieguši publiskus komentārus par šo pavērsienu. Šis gadījums piesaistījis plašu uzmanību, jo jau iepriekš izskanēja ziņas, ka kāds Latgales pilsētas mērs nav izturējis drošības pārbaudi, taču līdz šim vārdi un konkrētā pašvaldība netika atklāti.
Jaunās prasības pašvaldību vadītājiem
Viss sākās ar to, ka Saeima 2024. gadā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvu. Likuma grozījumi tagad paredz, ka visām pašvaldību augstākajām amatpersonām ir jāsaņem speciāla atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Tas nav tikai formalitāte – tā ir drošības garantija, ka pilsētu un novadu vadītāji ir uzticami valstij un neapdraud tās intereses.
Šī prasība pakāpeniski stājusies spēkā visā Latvijā. Pašvaldību izpilddirektoriem šādas pielaides ir nepieciešamas jau kopš 2024. gada vasaras sākuma, savukārt mēriem un viņu vietniekiem tās kļuva obligātas pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām. VDD rūpīgi vērtē katru kandidātu, un lielākā daļa mēru Latvijā šīs pārbaudes jau ir sekmīgi izturējuši.
Bartaševičs nav pirmais un, iespējams, nebūs arī pēdējais, kurš saskaras ar šādām grūtībām. Līdzīga situācija jau piedzīvota Jūrmalā, kur toreizējais mērs Gatis Truksnis arī nesaņēma pielādi. Atšķirībā no pašreizējās situācijas Rēzeknē, Truksnis pēc atteikuma saņemšanas nekavējoties paziņoja par atkāpšanos. Viņš gan pats uzskatīja, ka atteikums bijis balstīts uz viņa iepriekšējo tiesas spriedumu par dokumentu viltošanu, ko viņš dēvēja par formālu pieeju no dienesta puses.
Tāpat uzmanības centrā nonācis Ogres mērs Egils Helmanis. Viņš ilgu laiku bija vienīgais, kurš VDD pat nebija iesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai, lai gan vadīja domi. Tikai janvāra beigās, atgriežoties pie domes vadīšanas, Helmanis solīja beidzot iesniegt visus nepieciešamos papīrus pārbaudes sākšanai. Ir arī gadījumi, kad mēriem pielaides tiek izsniegtas tikai uz ierobežotu, saīsinātu laiku, kas norāda uz to, ka drošības iestādes saglabā pastiprinātu modrību.
Kas notiks, ja Bartaševičs neatkāpsies
Likums ir diezgan stingrs. Ja mērs nesniedz paskaidrojumus vai tie ministru nepārliecina, lēmums tiks pieņemts saskaņā ar Pašvaldību likuma 69. pantu. Tas nozīmē, ka ministram ir pilnvaras ar rīkojumu atstādināt mēru no amata pienākumu pildīšanas. Šādā situācijā pašvaldības vadība nonāk uz pagaidu sliedēm, un pilsētai var nākties meklēt jaunu vadītāju.
Šādi notikumi met ēnu uz pilsētas pārvaldi un rada politisku nestabilitāti. Rēzeknes gadījumā tas ir īpaši jūtams, jo pilsēta jau iepriekš saskārusies ar dažādām finanšu un pārvaldības problēmām. Tagad iedzīvotājiem un domes deputātiem ir jāgaida tuvākās dienas, lai redzētu, vai mērs izvēlēsies aiziet pats, vai arī valsts būs spiesta viņu atlaist piespiedu kārtā.