Mājdzīvnieku saimnieki bieži neizprot iemeslus, kāpēc viņu kaķis pēkšņi kļūst atturīgs vai pat agresīvs, mēģinot to paglaudīt. Rakstā skaidrots, kā dzīvnieka nervu sistēma, iepriekšējā pieredze un fizioloģiskie procesi ietekmē tā reakciju uz cilvēka pieskārienu.
Tiek aplūkoti faktori, kas nosaka kaķa komforta zonu, un sniegti skaidrojumi par to, kāpēc ierastās maiguma izpausmes dzīvniekam var radīt stresu. Izprotot šīs sakarības, kļūst vieglāk veidot uzticības pilnas attiecības ar savu mīluli, neuztverot tā uzvedību kā personīgu apvainojumu.
Individuālā jutība un nervu sistēmas īpatnības
Katrs dzīvnieks piedzimst ar noteiktu jutības slieksni, kas tiešā veidā ietekmē tā vēlmi pēc fiziska kontakta. Daži kaķi dabiski ir ļoti mierīgi un pacietīgi, savukārt citiem pat neliela pieskaršanās var šķist pārlieku intensīva un traucējoša.
Šādos gadījumos dzīvnieks nav dusmīgs vai nepateicīgs, bet gan vienkārši ātrāk nogurst no kairinājuma. Viņam ir daudz patīkamāk atrasties saimnieka tuvumā uz dīvāna, nekā tikt cieši turētam klēpī.
Bieži vien šādi jutīgāki kaķi izvēlas ļoti īsu un kontrolētu kontaktu. Tie var paši pienākt pie cilvēka, lai paberzētos pret kājām, taču uzreiz atkāpjas, tiklīdz tiek pacelti rokās. Fakts ir tāds, ka šāda uzvedība ir iedzimta īpašība, nevis nepareizas audzināšanas sekas.
Respektējot šo robežu, saimnieks palīdz kaķim justies drošībā savā vidē. Mana pieeja vienmēr ir balstīta uz pārbaudītiem faktiem, tāpēc ir būtiski saprast, ka šī ir fizioloģiska īpatnība, kas jāpieņem tāpat kā dzīvnieka kažoka krāsa vai acu tonis.
Agrīnā pieredze un drošās zonas
Kaķēna pirmās deviņas dzīves nedēļas ir izšķirošas tam, kādu priekšstatu par cilvēku tas izveidos. Ja šajā laikā kontakts ar rokām ir bijis maigs un saistīts ar drošības sajūtu, pieaudzis kaķis glāstus uztvers kā komfortu.
Turpretī dzīvnieki, kuriem agrīnā vecumā ir bijusi negatīva pieredze vai trauksmaina saskarsmes ar cilvēku, rokas instinktīvi saista ar briesmām. Pat ja šāds kaķis patiesi mīl savu saimnieku un seko tam pa māju, pēkšņa kustība var izraisīt aizsardzības reakciju.
Populārākie raksti šobrīd
Svarīgi zināt arī to, kuras ķermeņa daļas kaķiem ir visjutīgākās. Lielākā daļa dzīvnieku labprāt ļauj aiztikt vaigus, zodu un vietu starp ausīm, jo tur atrodas īpaši dziedzeri. Kad cilvēks kasa šīs vietas, kaķis jūtas komfortabli, jo tiek veicināta teritorijas "iezīmēšana" ar smaržu.
Tajā pašā laikā vēders, muguras lejasdaļa pie astes un pakaļkājas ir zonas, kuras vairums kaķu instinktīvi sargā. Pat ja dzīvnieks guļ uz muguras, tas visbiežāk ir uzticēšanās žests, nevis lūgums pēc vēdera glaudīšanas. Pieskaršanās šīm vietām var aktivizēt senus pašsaglabāšanās instinktus.
Pārstimulācija un uzvedības maiņa
Daudzi saimnieki ir novērojuši situāciju, kad kaķis pēc ilgākas glaudīšanas pēkšņi iekož vai ieskrāpē. Šo parādību sauc par pārstimulāciju. Sākotnēji patīkamās sajūtas pēc laika kļūst kairinošas un pat nepatīkamas, jo nervu receptori ādā tiek pārslogoti. Kodums šādā brīdī nav agresija, bet gan ātrākais veids, kā dzīvnieks spēj paziņot, ka tam ir kļuvis neērti.
Lai izrādītu uzmanību pareizi, vislabāk ir izmantot aicinošu žestu – izstiept pirkstu un ļaut kaķim pašam izlemt, vai tas vēlas tuvoties. Īsas glāstīšanas sesijas "drošajās zonās" ir daudz efektīvākas nekā mēģinājumi noturēt dzīvnieku ar varu.
Respektējot kaķa vēlmi pēc telpas un neatkarības, saikne starp cilvēku un mīluli kļūst daudz ciešāka. Kaķa uzticība izpaužas viņa izvēlē atrasties jums blakus un justies mierīgam, pat ja viņš nevēlas tikt glaudīts katru minūti.