Mājas apkārtnes labiekārtošana ar augiem ir ierasta prakse, lai padarītu dārzu vizuāli pievilcīgu un mājīgu. Tomēr ne visi krāšņie stādījumi ir droši ēkas konstrukcijām un inženierkomunikācijām.
Dažu augu agresīvā sakņu sistēma vai straujā augšana var radīt nopietnus bojājumus pamatiem, sienām un piemājas celiņiem. Šajā rakstā aplūkoti augi, no kuru stādīšanas tiešā mājas tuvumā ieteicams izvairīties, lai pasargātu īpašumu no nevajadzīgiem bojājumiem un dārgiem remontdarbiem.
Augi, kas apdraud ēkas stabilitāti un segumu
Viens no augiem, kas dārzos bieži tiek izmantots kā dzīvžogs, ir Leilanda ciprese. Tā aug ļoti strauji un var sasniegt ievērojamu augstumu – pat vairākus desmitus metru. Šai cipresei ir spēcīga sakņu sistēma, kas aktīvi patērē augsnē esošo mitrumu. Ja zeme ap mājas pamatiem kļūst pārāk sausa, augsne var sarauties un ēka var sākt sēsties. Tā rezultātā sienās nereti parādās plaisas, bet logi un durvis sāk ķerties vai vairs neveras ciet pareizi.
Līdzīgu piesardzību prasa glicīnija, kas pazīstama ar saviem iespaidīgajiem, violetajiem ziedu ķekariem. Lai gan šī vīteņauga liānas izskatās dekoratīvi, bez pienācīgas kopšanas un ierobežošanas tās var nodarīt kaitējumu jumta segumam un noteksistēmām. Glicīnijas koksnainie dzinumi spēj iekļūt nelielās plaisās sienās. Laika gaitā tie izplešas, ļaujot mitrumam nonākt konstrukciju iekšpusē, kas veicina pelējuma rašanos un sienu bojāšanos.
Populārākie raksti šobrīd
Dārza plānošanā jāuzmanās arī no tīruma kosas. Šim augam ir ļoti dziļas un spēcīgas saknes, kas spēj izlauzties cauri asfaltam, bruģim un pat iekļūt kanalizācijas caurulēs. Kosa ir īpaši grūti izskaužama, jo pat pēc virszemes daļas noņemšanas tā spēj ataugt no mazākajiem sakņu gabaliņiem, kas palikuši dziļi zemē. Ja šis augs iesakņojas pie ēkas pamatiem vai zem celiņiem, tā iznīcināšana var prasīt lielas pūles un laiku.
Agresīvi augoši koki un to ietekme
Ailanti jeb tā sauktie "debesu koki" tiek uzskatīti par vienu no bīstamākajām izvēlēm apstādījumos pie mājas. Šis augs izceļas ar ārkārtīgi agresīvu sakņu sistēmu, kas ne tikai sabojā ietves un paceļ trubas, bet var radīt nopietnus draudus pat masīviem pamatiem. Ailants strauji izplatās ar sakņu atvasēm, tāpēc jauni dzinumi var parādīties diezgan tālu no galvenā stumbra. To pilnīga iznīcināšana ir sarežģīta, jo koks dabiski cenšas atjaunoties un izplesties jaunās teritorijās.
Izvēloties lielus kokus stādīšanai pie mājas, vienmēr jāņem vērā to potenciālais izmērs pēc desmit vai divdesmit gadiem. Koki ar plašu un spēcīgu sakņu sistēmu, kas iestādīti pārāk tuvu ēkai, var ne tikai mehāniski spiest uz pamatiem, bet arī ietekmēt apakšzemes komunikāciju integritāti. Ja saknes iekļūst cauruļvados, tās var radīt aizsprostojumus un plīsumus, kuru novēršana prasa rakšanas darbus un ievērojamus līdzekļus.
Populārākie raksti šobrīd
Lai izvairītos no šādām situācijām, pirms stādīšanas ieteicams noskaidrot konkrētā auga raksturīgās īpašības. Drošāk ir izvēlēties augus ar kompaktu sakņu sistēmu vai tādus, kuru augšanas ātrums ir viegli kontrolējams. Tāpat ir būtiski ievērot pietiekamu attālumu no ēkas sienām un inženierkomunikāciju trasēm, lai nodrošinātu gan auga labklājību, gan mājas drošību.
Ieteicamie stādījumi un pavasara darbi
Kad bīstamākie augi ir izslēgti no saraksta, var pievērsties drošākām alternatīvām, kas dārzam piešķirs krāsas un aromātu. Pavasaris ir piemērots laiks, lai plānotu dobju izveidi ar tādiem augiem kā baziliks, lavanda, ehinācija, peonijas un rozmarīns. Šie augi ir vizuāli pievilcīgi, salīdzinoši viegli kopjami un nerada draudus ēkas konstrukcijām. Lavanda un rozmarīns turklāt priecēs ar aromātu un piesaistīs dārzam derīgos kukaiņus.
Gada sākumā, ja laikapstākļi atļauj vai izmantojot siltumnīcas, var sākt domāt par dārzeņu un zaļumu sēšanu. Janvāris un februāris ir piemērots laiks, lai sagatavotu stādus tomātiem, sīpoliem, špinātiem vai brokoļiem. Tāpat dārzā var paredzēt vietu zirņiem, pipariem, rukolai un redīsiem. Šie kultūraugi ne tikai nodrošinās svaigu ražu, bet arī palīdzēs uzturēt augsnes auglību bez agresīvas iejaukšanās apkārtējā vidē.
Kamēr ārā vēl ir vēss, dārza darbus var sākt uz palodzes. Sīpolu audzēšana telpās ir vienkāršs veids, kā iegūt svaigus zaļumus vēl pirms sezonas sākuma dārzā. Šāda veida apstādījumi ir pilnīgi droši mājoklim un sniedz gandarījumu par pašu audzētu produkciju. Plānojot dārzu gudri un izvēloties piemērotas sugas, iespējams izveidot skaistu apkārtni, kas ilgtermiņā neradīs nekādas raizes mājas saimniekiem.
Varat sākt ar sava dārza plāna pārskatīšanu un pārliecināties, vai pašreizējie stādījumi atrodas drošā attālumā no mājas pamatiem.