Darba intervijas bieži vien asociējas ar savu sasniegumu un labāko īpašību izcelšanu, taču pieredzējuši personāla atlases speciālisti arvien biežāk pievērš uzmanību tam, kā kandidāti reaģē uz neveiksmēm.
Rakstā aplūkota konkrēta metode, ko izmanto starptautisku uzņēmumu vadītāji, lai izvērtētu potenciālā darbinieka spēju pašreflektēt un mācīties no kļūdām. Galvenais uzsvars tiek likts nevis uz pašu kļūdu, bet gan uz cilvēka attieksmi pret to un spēju uzņemties atbildību par savu rīcību. Tas palīdz darba devējam saprast, vai kandidāts būs spējīgs strādāt komandā un pielāgoties reālām darba situācijām, kur ne viss vienmēr norit pēc plāna.
Atklātība kā profesionālisma pazīme
Gatavojoties darba intervijai, lielākā daļa cilvēku rūpīgi pārdomā savus panākumus un projektus, ar kuriem viņi lepojas. Tomēr ir jautājums, kas daudzus liek justies neērti un pat samulst.
Tas ir lūgums pastāstīt par kādu mērķi, kuru nav izdevies sasniegt. Personāla atlases speciālisti norāda, ka šis jautājums nav domāts, lai kandidātu nostādītu sliktā gaismā vai atklātu viņa nekompetenci. Gluži pretēji – tā ir iespēja parādīt personības briedumu.
Praksē tiek novērots, ka kandidātiem, kuri ir pieraduši būt labākie savā jomā vai mācībās, ir īpaši grūti atzīt kļūdas. Viņi bieži mēģina izvairīties no tiešas atbildes vai izvēlas piemērus, kas patiesībā nav neveiksmes.
Taču darba devēji meklē patiesumu. Viņi vēlas redzēt, ka cilvēks apzinās savas vājās puses un spēj par tām runāt bez lieka satraukuma. Šāda pieeja palīdz ātrāk saprast, kā cilvēks iekļausies kolektīvā un kā rīkosies krīzes situācijās.
Manā skatījumā, detaļas ir tās, kas veido kopainu. Es ticu, ka fakti vienmēr ir vērtīgāki par skaistiem vārdiem, tāpēc savos rakstos pieturos pie skaidrības un loģikas. Šeit nav vietas minējumiem, tikai tam, kas reāli strādā. Labs raksts ir tāds, kas lasītājam sniedz skaidru izpratni, nevis liekus sarežģījumus.
Atbildības uzņemšanās un mācīšanās process
Viena no būtiskākajām īpašībām, ko meklē personāla vadītāji, ir spēja uzņemties atbildību. Tas nozīmē, ka darbinieks nemeklē attaisnojumus ārējos apstākļos vai kolēģu rīcībā, bet gan analizē savu ieguldījumu situācijā. Ja mērķis netika sasniegts, svarīgi ir paskaidrot, kāpēc tā notika un ko cilvēks ir darījis, lai šāda situācija neatkārtotos.
Mūsdienu darba vidē panākumi netiek mērīti tikai pēc individuāliem sasniegumiem vai pareizām atbildēm, kā tas mēdz būt eksāmenos. Darbs organizācijā ir komandas process, kurā neizbēgami rodas nezināmas situācijas un neplānoti šķēršļi.
Populārākie raksti šobrīd
Ja kandidāts spēj mierīgi atzīt, ka kaut ko nezina vai ka kāds eksperiments nav izdevies, tas liecina par uzticamību. Darba devējiem ir svarīgi zināt, ka darbinieks būs godīgs arī tad, kad lietas ies greizi, nevis centīsies kļūdas noslēpt.
Tas ir būtiski, jo tieši caur kļūdām notiek visstraujākā profesionālā izaugsme. Cilvēks, kurš nekad nav kļūdījies, iespējams, nekad nav mēģinājis darīt kaut ko jaunu vai sarežģītu. Tāpēc stāsts par neveiksmīgu projektu var kļūt par spēcīgu argumentu kandidāta labā, ja tajā tiek uzsvērta iegūtā pieredze un secinājumi.
Praktiska sagatavošanās intervijai
Lai veiksmīgi atbildētu uz šādiem jautājumiem, ir vērts pirms intervijas izvēlēties vienu vai divus reālus piemērus no savas pieredzes. Tam nav jābūt kaut kam katastrofālam; pietiek ar situāciju, kurā rezultāts nebija tāds, kādu bijāt iecerējuši. Svarīgi ir strukturēt savu stāstījumu tā, lai lielākā daļa laika tiktu veltīta analīzei un tālākajai rīcībai.
Piemēram, ja netika izpildīts termiņš, var pastāstīt, kā tas ietekmēja darbu un kādas metodes kopš tā laika tiek izmantotas laika plānošanai. Šāda atbilde parāda, ka esat vērsts uz izaugsmi. Intervētāji novērtē tiešumu un vienkāršību. Viņiem nav vajadzīgi gari stāsti, bet gan skaidrs redzējums par to, kā jūs tiekat galā ar izaicinājumiem.
Galu galā darba intervija ir saruna starp divām pusēm, kas vēlas saprast, vai tām ir pa ceļam. Atklātība par savām kļūdām noņem lieku saspringumu un palīdz veidot konstruktīvāku dialogu.
Tas parāda, ka esat reāls cilvēks, kurš apzinās savas iespējas un ir gatavs strādāt pie sevis, lai sasniegtu labākus rezultātus nākotnē. Darba tirgū augstu vērtē tos, kuri spēj saglabāt mieru un objektivitāti arī tad, kad situācija nav ideāla.