.jpg)
Ziemas periodā dārza un piemājas teritorijas uzturēšana prasa specifiskas zināšanas, jo īpaši laikā, kad vērojami spēcīgi sniegputeņi. Sniega kārta dārzā pilda divējādu funkciju – tā var gan pasargāt augus no sala, gan radīt lieku mehānisko slodzi.
Rakstā aplūkots, kuros gadījumos sniega tīrīšana ir nepieciešama, kā pareizi sagatavot augus ziemas mieram un kādi materiāli vislabāk noder siltināšanai. Informācija palīdzēs saprast, kā izvairīties no biežākajām kļūdām dārza kopšanā aukstajos mēnešos.
Sniega ietekme uz kokiem un krūmiem
Spēcīgu sniegputeņu laikā lielākais risks dārzā ir sniega svars, kas uzkrājas uz koku un krūmu zariem. Mitrs un blīvs sniegs rada ievērojamu spiedienu, kā rezultātā zari var deformēties vai pat nolūzt. Īpaši neaizsargāti ir tie krūmi, kuriem ir šaura un vertikāla forma.
Lai novērstu zaru lūšanu, dārzkopji iesaka sniegu uzmanīgi nopurināt. Vertikāli augošus zarus profilaktiski var sasiet kopā ar džutas auklu vai izturīgu lenti, tādējādi padarot auga vainagu kompaktāku un noturīgāku pret sniega slodzi.
Lai gan sniegs zināmā mērā kalpo kā izolācijas slānis, tas nav pats drošākais siltināšanas veids. Daudz efektīvāk dārzā darbojas dabiski materiāli, piemēram, salmi, džuta vai speciālais agrotīkls. Svarīgi atcerēties, ka augu tīšana un siltināšana jāveic tikai tad, kad iestājies stabils sals.
Pārāk agra siltināšana pie plus grādiem var izraisīt nevēlamu sulu cirkulāciju un auga novājināšanos. Dekoratīvos krūmus labāk aizsargāt, izmantojot apraušanas metodi – ap auga pamatni uzberot augsnes kārtu.
Populārākie raksti šobrīd
Mitruma režīms un augsnes aizsardzība
Sniega kušanas laikā dārzā var rasties pārlieku liels mitrums. Tas ir bīstams gan dekoratīvajiem augiem, gan mauriņam, jo zem biezās sniega kārtas izveidojas vide, kas veicina sēnīšu slimību attīstību.
Tomēr sniegu, kas atrodas tieši zem kokiem un lieliem krūmiem, var atstāt neskartu. Tur tas darbojas kā dabisks augsnes siltinātājs un palīdz saglabāt zemes temperatūru vienmērīgāku.
Ziemā augi var saskarties ar specifisku problēmu – ūdens trūkumu, pat ja apkārt ir sniegs. Sasalušā augsnē saknes nespēj pilnvērtīgi uzņemt mitrumu, kas noved pie dzinumu nokalšanas jeb fizioloģiskā sausuma.
Šī iemesla dēļ ir vērts regulāri pārbaudīt dārza stāvokli un sekot līdzi temperatūras svārstībām. Kūstošs sniegs nodrošina dabisku mitrināšanu, taču tam jānotiek pakāpeniski, lai neappludinātu augu sakņu sistēmu.
Taciņu tīrīšana un rožu sagatavošana ziemai
Tīrot sniegu no celiņiem un iebraucamajiem ceļiem, jāpievērš uzmanība izmantotajiem līdzekļiem. Sāls un dažādi ķīmiskie reaģenti, kas paredzēti ledus kausēšanai, var nonākt augsnē un nodarīt būtisku kaitējumu augiem.
Droša un videi draudzīga alternatīva ir parastas smiltis. Tās nodrošina labu saķeri, neslīd un neietekmē augsnes ķīmisko sastāvu. Ja sniegs no celiņiem tiek mests uz puķu dobēm, jārūpējas, lai tas nebūtu piesārņots ar sāli.
Populārākie raksti šobrīd
Rožu audzētājiem ziemas sākumā jāveic īpaši sagatavošanās darbi. Lai roze pārietu miera periodā, nepieciešams pārtraukt papildmēslošanu un neizveikt vēlu apgriešanu. Rožu krūmus pret aukstumu var aizsargāt, apberot tos ar sausām lapām vai salmiem.
Vīteņrozes šajā laikā ieteicams aptīt ar maisaudumu jeb džutu un rūpīgi nostiprināt pie atbalsta konstrukcijām. Tas pasargās mīkstos dzinumus no vēja un krasām temperatūras maiņām, ļaujot augam veiksmīgi sagaidīt pavasari.