Daudzi cilvēki pat neapzinās, ka viņu ierastā sīkrīku lietošana daiļrunīgi atklāj pašapziņas trūkumu. Viedtālrunis, kam vajadzētu būt saziņas un darba rīkam, bieži vien kļūst par kruķi cilvēkiem ar sociālu trauksmi.
Netīšas žesti un uzvedības modeļi atklāj iekšēju spriedzi un nedrošību. Pastāvīga paziņojumu nevajadzīga pārbaude ir klasiska trauksmes pazīme. Cilvēki meklē ārējus stimulus, lai izvairītos no nenoteiktības brīžiem vai nejauša acu kontakta ar citiem. Tas rada aizņemtības ilūziju, bet patiesībā tas demonstrē diskomfortu.
Visa notiekošā filmēšana viedtālruņa kamerā, nevis piedalīšanās reālajā dzīvē, arī liecina par vēlmi paslēpties aiz tehnoloģijām, norāda psiholoģe un grāmatu autore Gabriela Vaskeza. Cilvēki rīkojas kā notikumu novērotāji, nevis dalībnieki, kas samazina viņu iesaisti un kavē pārliecību sociālās situācijās.
Tālruņa lietošana sarunas vai tikšanās laikā signalizē par zemu iesaistes līmeni un cieņu pret citiem. Šādu uzvedību var interpretēt kā intereses trūkumu, lai gan to bieži izraisa nedrošība un nespēja uzturēt komunikāciju. Sīkrīks kļūst par barjeru starp cilvēku un stresa situāciju.
LASI VĒL:
Pastāvīga austiņu lietošana sabiedriskās vietās rada skaņas kokonu, bet kalpo arī kā neverbāls signāls par nevēlēšanos mijiedarboties. Tas var ierobežot spontānas komunikācijas iespējas un sociālo prasmju stiprināšanu. Ilgstoša austiņu lietošana samazina spēju tikt galā ar mijiedarbību klātienē.
Pārmērīga sociālo mediju lietošana un idealizēta digitālā tēla veidošana bieži vien kompensē neapmierinātību ar reālo dzīvi.
Pastāvīga sevis salīdzināšana ar citiem un dzenāšanās pēc simpātijām rada atkarību no ārēja apstiprinājuma. Šī atkarība grauj pašapziņu un pārliecību par sevi.
Pāreja no telefona zvaniem uz īsziņām liedz iespēju praktizēt komunikāciju klātienē un attīstīt komunikācijas prasmes. Īsziņu sūtīšana ļauj slēpt savu nervozitāti, bet nepalīdz pārvarēt bailes no telefona sarunām. Laika gaitā tas var kļūt par nopietnu šķērsli profesionālajā pasaulē.
Šo modeļu atpazīšana ir pirmais solis, lai mainītu situāciju. Pasīva satura patēriņa aizstāšana ar aktīvu ierīces izmantošanu mācībām un attīstībai palīdz atgūt kontroli.
Pakāpeniska ekrāna laika samazināšana un klātienes komunikācijas praktizēšana veido pašapziņu.
