Kad attiecībās viss ir ideāli, bet partneris necieš kaķa vai suņa turēšanu, rodas iekšējs konflikts. Runa nav tikai par spalvām uz dīvāna vai riešanu naktī — runa ir par vērtībām, robežām un pat greizsirdību. Ko darīt, ja neesi gatavs atteikties ne no savas mīlestības, ne no mājdzīvnieka?
Dzīves stila koučs Vitālijs Kursiks pastāstīja, ko darīt, ja partneris necieš jūsu kaķi vai suni.
"Vai jūsu kaķis var gulēt kaut kur citur?", "Šis suns tik daudz met spalvu, ka tas ir tiešām kaitinoši...", "Viņš vienkārši skatās uz mani..." — pazīstamas frāzes? Šāda veida frāzes jūs varētu dzirdēt no kāda, kam nepatīk mājdzīvnieki. Un tas var kļūt par īstu problēmu, ja šī persona ir jūsu partneris.
"Tātad jūs esat iestrēdzis starp divām ugunīm: mīlestību vienā pusē un pūkainu mīlestību otrā. Un katra puse cenšas vilkt ar roku (vai ķepu) segu uz savu pusi. Situācija ir patiesi sarežģīta. Jo, kad kāds saka: "Man nepatīk dzīvnieki," un jums tā ir ģimene, ieradums, emocionāls atbalsts, tas tiek uztverts kā daļas no jums noraidījums," saka eksperts.
Viņš skaidro, ka daudzu cilvēku dzīvēs dzīvnieks nav tikai kaķis vai suns. Tas ir emocionāls atbalsts; dzīva būtne, kas iepriekš bija ar jums; daļa no jūsu telpas un ikdienas dzīves.
Ko jums darīt šādā situācijā
Saprotiet, kur slēpjas īstā problēma. Vai tā ir spalva uz dīvāna vai "murrājošā" dzīvnieka greizsirdība? Vai varbūt bailes vai bērnības trauma?
Runājiet. Bez jokiem un agresijas. Paskaidrojiet, kāpēc dzīvnieks jums ir svarīgs. Pajautājiet, kas tieši rada diskomfortu jūsu partnerim. Varbūt risinājums slēpjas vienkāršos noteikumos: ne gultā, ne uz galda, ne uz šķīvja.
Neupurējiet to, kuru mīlat. Ja jums tieši pasaka: "Vai nu es, vai tavs suns," tā ir brīdinoša zīme. Jo mīlestība, kas izvirza ultimātus, mēdz būt kontrolējoša.
Atrodiet kompromisu. Varbūt jums ir nepieciešams putekļsūcējs spalvu tīrīšanai. Varbūt jums ir nepieciešama neliela apmācība. Vai varbūt jums ir nepieciešama atsevišķa sega kaķim. Bet, ja jūs abi vēlaties vienoties, jūs varat to darīt.
Kad nav iespējas paskaidrot
Ja jūsu partneris izrāda nicinājumu vai nežēlību pret dzīvnieku, tas nav par suņiem vai kaķiem. Tas ir par viņu attieksmi pret vājāku dzīvnieku. Un šī ir brīdinājuma zīme.
"Pūkains astainis attiecībās nav katastrofa. Bet tā ir pārbaude jūsu spējai vienoties, respektēt robežas un pieņemt partnera "paketi" kopā ar visām viņa pieķeršanās lietām. Jo dažreiz, lai kā jūs uz to skatītos, kaķis bija pirmajā vietā," saka eksperts.
Ne visiem vajadzētu būt sajūsmā par tavu kaķi vai suni jau no pirmās dienas. Taču laika gaitā pat vislielākie skeptiķi var mainīt savas domas — ja viņiem ļauj iepazīt dzīvnieku savā tempā.
Palūdziet viņiem neaiztikt dzīvnieku, ja jūsu partneris to nevēlas. Un nemēģiniet pierādīt, cik tas ir "mīlīgs". Lai pirmais solis ir jūsu jūtu pret dzīvnieku respektēšana.
"Dažreiz nepatika pret dzīvnieku nav galvenais konflikta cēlonis, bet gan tā izpausme. Piemēram, jūsu partnerim trūkst empātijas, viņš ir neiecietīgs pret kaut ko citu, viņam ir robežu problēmas vai viņš ir greizsirdīgs par jūsu emocionālo pieķeršanos," piebilst treneris.
Ir situācijas, kad kompromiss nav iespējams. Piemēram, jūsu partnerim var būt smagas alerģijas vai viņš var atklāti nicināt dzīvniekus. Šādos gadījumos izvēle nav tik daudz starp "cilvēku" un "dzīvnieku", bet gan starp sevi un savām robežām. Ja jūsu mājdzīvnieka klātbūtne jums ir svarīga, ir svarīgi nenodot sevi.
Turklāt tā varētu būt zīme, ka jūsu partneriem ir atšķirīgi dzīves skatījumi. Ja viens cilvēks suni uzskata par ģimenes locekli, bet otrs to uzskata par netīrības avotu, harmonisku un stipru attiecību veidošana būs sarežģīta. Taču, ja pastāv patiesas jūtas un cieņa, atrast risinājumu, kas der visiem, ir absolūti iespējams.
