Pieredzējuši dārznieki ļoti labi zina, kādi augi uzlabo augsnes struktūru, bagātina to un sagatavo jaunajai sezonai. Tieši tas ir jāņem vērā, kad novācat ķiploku ražu un prātojat, ko nu iesākt ar tukšajām dobēm.
Pēc ķiploku novākšanas ir pienācis laiks rūpēties par augsnes turpmāko auglību. Lai augsne nekļūtu noplicināta, bet gan kļūtu irdenāka, bagātāka ar barības vielām un pasargāta no nezālēm un kaitēkļiem, ir vērts sēt derīgās kultūras.
Kāpēc sēt dobi pēc ražas novākšanas
Šādai rīcībai ir vesels bonusu komplekss. Pirmkārt, tiek atjaunota augsnes struktūra un mikroflora. Otrkārt, samazinās kaišu un kaitēkļu skaits. Treškārt, uzlabojas mitruma uzsūkšanas spēja un augsnes aerācija.
Līdzās tam var piebilst, ka pēc šādas darbības augsne tiek bagātināta ar dabīgajiem mēslošanas līdzekļiem. Un, kas nav mazsvarīgi, tiek pārtraukts nezāļu dzīves cikls, kas nozīmē, ka nākamajā pavasarī jums no pirmajām saulainajām dienām jau nesāks glūnēt virsū nezāles.
Ko sēt dobē pēc ķiploku novākšanas, lai uzlabotu augsnes kvalitāti
Baltās sinepes ātri dīgst un nomāc nezāles, dezinficē augsni un samazina sēnīšu kaišu risku. Šis zaļmēslojums arī irdina augsni, pateicoties tā spēcīgajai sakņu sistēmai. Sēj tūlīt pēc ķiploku novākšanas un nopļauj 30–40 dienu laikā.
Facēlija ir viens no labākajiem zaļajiem mēslošanas līdzekļiem noplicinātai augsnei. Augs piesaista bites un uzlabo augsnes struktūru. Facēliju var sēt pēc jebkuras kultūras novākšanas. To var sēt pat augustā, un tā augs līdz pirmajām salnām.
Lupīna. Pākšaugi bagātina augsni ar slāpekli, dabiski uzlabo auglību un labi aug mālainās un smilšainās augsnēs. Var sēt arī zirņus vai pupiņas, tās ir lieliski piemērotas vietas sagatavošanai kāpostu vai tomātu stādīšanai
Rudzi un auzas veido blīvu zaļo masu, novērš nezāļu augšanu un veicina humusa veidošanos. Vislabāk šos zaļmēslojumus sēt augustā–septembrī un nopļaut pavasarī.
