UNESCO ir publicējis politikas pārskatu, kas ir veltīts tam, kā ar medijpratības un informācijpratības starpniecību var radīt iespējas lietotājiem reaģēt uz ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstību. Īpaša uzmanība ir pievērsta dezinformācijai, naida runai, privātuma un datu tiesību pārkāpumiem, avotu uzticamībai un mūžizglītības iespējām.
Arvien vairāk digitālo vidi ietekmē straujā ģeneratīvā mākslīgā intelekta radīto rīku izplatība, tādēļ politikas pārskata mērķis ir izpētīt gan iespējas, gan riskus, kas saistīti ar šo inovatīvo tehnoloģiju.
UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras Latvijas Universitātē priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes docente Laura Ardava-Āboliņa norāda: "Balstoties savā pedagoģiskajā pieredzē, varu sacīt, ka patlaban medijpratības jomā jauniešu auditorijas interesi visvairāk saista tieši mākslīgā intelekta jautājumi – specifiskās nianses un rīki, kas var palīdzēt atpazīt tā radītu saturu, iespējas to izmantot savas produktivitātes veicināšanai, kā arī izmaiņas, ko tā klātesamība nes un nesīs mūsu dzīvēs. Mākslīgā intelekta pratības nozīme neapšaubāmi pieaugs, jo mākslīgais intelekts ir fascinējošs tieši savā pretrunībā – vienlaikus tas rada gan pamatīgus draudus, gan sniedz milzīgas tehnoloģiskas iespējas daudzās jomās. Tomēr pilnīgi droši – tas ir ieradies uz palikšanu.”
Pārskatā tiek uzsvērts, ka mākslīgā intelekta politika un noteikumi būtu jāveido, par prioritāti nosakot iespēju radīšanu lietotājiem. Medijpratība un informācijpratība ietver kompetenču kopumu, kas palīdz orientēties haotiskajā digitālajā ekosistēmā.
Pārskatā ir sniegti ieteikumi, lai politikas veidotājiem palīdzētu izstrādāt ģeneratīvā mākslīgā intelekta ietvarus, politiku un regulatīvos mehānismus, tostarp, jānosaka skaidri mākslīgā intelekta standarti, kurus jāintegrē digitālajos noteikumos; medijpratība un informācijpratība jāiekļauj gan formālajā, gan neformālajā izglītībā, liekot uzsvaru uz mākslīgā intelekta pratību; saistībā ar digitālo transformāciju jāizstrādā nacionālā medijpratības un informācijpratības politika, turklāt tajā jānodrošina, lai mākslīgā intelekta attīstībā tiek ievēroti ētiskie apsvērumi.
UNESCO politikas pārskats angļu valodā ir pieejams šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000388547.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
