Mazumtirdzniecības krāpšana Latvijā kļūst par arvien nopietnāku problēmu, būtiski vājinot patērētāju uzticību iesaistītajiem uzņēmumiem. Norstat pēc finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Adyen pasūtījuma veiktajā aptaujā Baltijas reģionā atklājusi, ka vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpšanu. Gandrīz 80% no šiem cietušajiem norāda, ka vairs neuzticas zīmolam, kas bijis saistīts ar krāpniecību.
Adyen izpilddirektors Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Tobiass Linds norāda, ka pēdējos gados krāpšana mazumtirdzniecībā ir strauji pieaugusi, jo īpaši tiešsaistes vidē, kur krāpnieki tagad izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas. “Krāpšana būtiski ietekmē patērētāju iepirkšanās paradumus un uzticēšanos, pat ja noziedznieki tikai izmanto uzņēmuma vārdu,” viņš skaidro.
Baltijas valstīs katrs ceturtais patērētājs ziņo, ka ir cietis no krāpšanas, un 13 % Latvijas patērētāju norāda, ka arī viņu tuvinieki ir cietuši no krāpšanas. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā un Lietuvā.
Vairāk nekā trešdaļa no krāpšanas upuriem ar krāpšanu saskārās sociālajos tīklos, un gandrīz tikpat daudz krāpšanas upuru ar to saskārās interneta veikalos. Tikai 10 % ziņoja par krāpšanu fiziskos veikalos. Visbiežāk krāpšanas gadījumi bija saistīti ar nepiegādātām precēm, kam cieši sekoja finanšu krāpšanas gadījumi, piemēram, negaidīti pārmaksāti rēķini. Finanšu zaudējumi un pārspīlētas izmaksas tiek uzskatītas par lielākajiem riskiem iespējamās krāpšanas gadījumos, un abi šie faktori rada lielas bažas patērētājiem.
Mākslīgais intelekts: gan krāpnieku rīks, gan aizsardzība pret krāpšanu
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir mainījušas krāpšanas metodes, un 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mākslīgā intelekta plaša izmantošana palielina krāpšanas risku.
Lai gan šie jaunie digitālie rīki sniedz noziedzniekiem lielākas iespējas, patērētāji sagaida, ka uzņēmumi izmantos šīs pašas tehnoloģijas, lai efektīvāk cīnītos ar krāpšanas mēģinājumiem. Vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju vēlas, lai uzņēmumi investētu risinājumos, kas palīdz novērst krāpšanu.
“Mēs piedzīvojam divējādu ietekmi: krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai veiktu krāpšanas, bet vienlaikus mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi palīdz uzņēmumiem novērst krāpšanu un uzlabot drošības sistēmas. Tā ir nepārtraukta “kaķa un peles spēle” ar krāpniekiem, taču mašīnmācīšanās var dot uzņēmumiem iespēju ātrāk novērst šo plaisu,” atzīmēja T. Linds, uzsverot, ka uzņēmumiem ir jāiegulda līdzekļi spēcīgā tehnoloģiskā aizsardzībā, lai aizsargātu sevi un savus klientus.
Patērētāji vairs neatgriezīsies pie zīmoliem, kas ir cietuši no krāpniecības
Uzņēmumiem ir ļoti svarīgi novērst krāpšanu un savlaicīgi brīdināt klientus. Saskaņā ar aptaujas datiem 77 % Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņi zaudētu uzticību jebkuram zīmolam, kas saistīts ar krāpšanas gadījumu, un turpmāk atturētos no pirkumiem šajā uzņēmumā. Šī tendence atspoguļojas visā Baltijā, un līdzīgi rezultāti ir arī Igaunijā (80 %) un Lietuvā (74 %).
Lai izvairītos no krāpšanas, vairāk nekā trešdaļa cilvēku pirms pirkuma veikšanas pastāvīgi veic izpēti, bieži vien lasot klientu atsauksmes vai meklējot informāciju tiešsaistē. Papildus personīgajai izpētei patērētāju uzticības veidošanā nozīmīga loma ir arī draugu un ģimenes locekļu ieteikumiem. Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzticas uzņēmumam, ja viņu tuvinieki ir guvuši pozitīvu pieredzi ar to. Uzticības veidošanā liela nozīme ir arī pārredzamībai, sadarbībai ar atzītiem zīmoliem un godīgumam, kas ietver atklātu kļūdu atzīšanu.
Latvijas patērētāji sagaida, ka uzņēmumi veiks konkrētus soļus, lai atjaunotu klientu uzticību pēc krāpšanas gadījuma. Vairāk nekā puse patērētāju sagaida, ka uzņēmumi pastiprinās drošības pasākumus, lai novērstu krāpšanu, savukārt 41 % patērētāju vēlas saņemt personisku atvainošanos un ātru risinājumu, ja viņi saskārušies ar krāpšanu.
Patērētāji pat ir gatavi maksāt vairāk par uzticamu produktu vai pakalpojumu. Vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju labprātāk tērētu vairāk par uzticama uzņēmuma precēm, nevis izvēlētos lētāku, mazāk uzticamu pārdevēju.
Norstat aptaujā piedalījās 1001 respondents visās Baltijas valstīs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“Adyen”
