Katru gadu 7. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules pārtikas drošības diena. Tās mērķis ir pievērst uzmanību ar pārtiku saistītajiem riskiem, palielināt cilvēku izpratni par pārtikas drošību un veicināt darbības, kas nodrošina drošu pārtiku visiem cilvēkiem visā pasaulē. Šajā dienā tiek runāts arī par veselību, ekonomisko labklājību, lauksaimniecību, piekļuvi pārtikas tirgum, tūrismu un ilgtspējīgu attīstību. Visu šo ilgtspējas mērķu dažādie aspekti kļūst arvien nozīmīgāki atbildīgu pārtikas ražotāju un tirgotāju uzņēmējdarbībā, gan apzinoties savas iespējas veidot labāku rītdienu planētai un nākamajām paaudzēm, gan reaģējot uz klientu dzīvesstila maiņu. Pasaules pārtikas drošības dienā tiek uzsvērts, ka pārtikas drošība ir visu iesaistīto pušu kopīgs pienākums, un ikviens no lauksaimniekiem un ražotājiem līdz mazumtirgotājiem un patērētājiem spēlē nozīmīgu lomu drošas pārtikas nodrošināšanā.
No piesārņotas pārtikas – atpakaļ pie tīras
Veselīga dzīvesveida tendences liek cilvēkiem visā pasaulē pārskatīt savus paradumus, lai uzlabotu veselību, pašsajūtu un izskatu. Pārmaiņas pārtikas nozari skar salīdzinoši ātri, jo mainīt ēšanas paradumus ir vieglāk nekā ieviest citus būtiskus uzlabojumus. Arvien biežāk cilvēki iedziļinās sīkajā drukā uz etiķetēm un meklē iespēju ēst “tīrus” produktus – bez kaitīgām piedevām, bez pievienota papildu cukura, ar samazinātu sāls daudzumu, ar nepiesātinātajām taukskābēm piesātināto vietā, kas nereti ir arī lielā daudzumā, bioloģiski un dabai draudzīgi audzētus, atbildīgi ražotus un godīgi tirgotus produktus, tādā veidā atlīdzinot arī par darbu visiem tā veicējiem. Tie visi ir svarīgi ilgtspējas aspekti, lai arī nākamajām paaudzēm būtu iespēja iegādāties un ēst veselīgu pārtiku.
“Pārtikas piedevas ir salīdzinoši jauns izgudrojums, kas tomēr ir ļoti strauji novedis pie piesārņotas pārtikas. Ilgi derīguma termiņi ilgstoši ir izvirzījušies par prioritāti un aizēnojuši veselīguma aspektu, bet piesārņota pārtika un vide būtiski ietekmē sabiedrības veselību, izplatoties dažādām alerģijām, hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām. Un, protams, nedrīkst aizmirst arī par oglekļa emisiju mazināšanu, ko būtiski ietekmē tas, kādā veidā izvēlamies audzēt un ražot to, ko apēdam. Tomēr labās ziņas ir tādas, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka par pārtikas drošības aspektiem un atsakās no nekvalitatīva ēdiena, dodot priekšroku veselīgiem, “tīriem” produktiem,” stāsta SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka.
Pārtikas sastāvs kļūst svarīgāks par uzglabāšanas termiņu
Kā rāda “Narvesen” pieredze, pircēji izvērtē produkta derīguma termiņu, taču ne mazāk svarīgs kritērijs ir veselīguma norādes jeb atzīmes uz etiķetes par to, ka produkts satur vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu, vitamīnu vai minerālvielu, mazāk pievienotā cukura un piesātināto taukskābju. Patērētājs pievērš uzmanību arī E vielām jeb pārtikas piedevām un to daudzumam produktā, tomēr jāpatur prātā, ka ne visas E vielas ir kaitīgas. Pareizos daudzumos lietojot dabiskas izcelsmes E vielas, produktam var piešķirt nepieciešamās garšas, krāsas, tekstūras īpašības un mikrobioloģisko noturību. Tāpat daudzi raizējas par alergēnu klātbūtni produktos, jo alerģijas kļūst arvien izplatītākas, cilvēki pārzina savas veselības problēmas un rūpīgi pēta, ko drīkst un ko nedrīkst ēst.
“Narvesen” atbilde ir “Nutri-Score” sistēmas ieviešana privātās preču zīmes produktu līnijai “Good Food”, kas palīdz ātri un vienkārši novērtēt pārtikas produktu uzturvielu vērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai ātri pieņemtu lēmumu un izvēlētos veselīgāko iespēju no plašā produktu sortimenta.
““Nutri-Score” marķējuma sistēma sastāv no piecām krāsām: no tumši zaļas līdz tumši sarkanai, attiecīgi no augstākās līdz zemākajai uzturvielu vērtībai. Ja produkta marķējums ir “A” zaļā krāsā, tas nozīmē, ka produkts ir ieteicamākā izvēle ikdienā. Tomēr tas nenozīmē, ka produkti ar zīmi “E” sarkanā krāsā būtu slikti – tie vienkārši satur mazāk vērtīgo uzturvielu un uzturā būtu jāiekļauj retāk. Ar “Nutri-Score” sistēmu savstarpēji ir jāsalīdzina vienas kategorijas produkti – salāti ar salātiem, sviestmaizes ar sviestmaizēm,” min Vita Breidaka.
Kaut arī interese par produktu sastāvu pieaug, daudzu pircēju izvēles joprojām būtiski ietekmē produkta cena. “Apgalvojums, ka veselīgs produkts noteikti ir dārgs, jau krietnu laiku vairs neatbilst patiesībai. Pirms dažiem gadiem iecienīto produktu “veselīgākas” alternatīvas vēl bija maz pieejamas, taču šobrīd ražotāji piedāvā virkni inovatīvu produktu ar oriģināliem līdzvērtīgām garšām. Paplašinoties pieejamībai, “veselīgie” un ne tik “veselīgie” produkti ir nopērkami apmēram vienā cenu kategorijā. Izņēmums ir produkti no bioloģiskajām lauksaimniecībām, jo bioloģiskā saimniekošana ir ievērojami dārgāka par rūpniecisko, lai gan ilgtermiņā tā var būt izdevīgāka no veselības viedokļa,” stāsta SIA “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas vadītāja.
Atbildīga saimniekošana svarīga arī tad, ja to neredzam
Bioloģiskā saimniekošana ir ļoti svarīgs rīks ilgtspējas mērķu īstenošanai, lai mazinātu cilvēku saimnieciskās darbības sekas. Abi “Reitan Convenience Latvia” zīmoli – “Narvesen” un “Caffeine” – piedāvā pircējiem iegādāties kafiju, kas ir viens no pieprasītākajiem produktiem uzņēmuma tirdzniecības vietās un kafejnīcās, taču kafijas audzēšana, kā zināms, rada ļoti lielu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc “Caffeine” jau kopš 2022. gada un “Narvesen” no šī gada maija saviem klientiem piedāvā kafiju, kas gatavota tikai no organiski audzētām, ekoloģiskām kafijas pupiņām. Tās tiek audzētas Kolumbijā un Hondurasā ar videi draudzīgām metodēm kafijas saimniecībās, kurām piešķirts organiskas kafijas audzēšanas sertifikāts. To audzēšanas procesā augsne tiek bagātināta tikai ar bioloģisku mēslojumu, piemēram, pupiņu mizām un kompostu. Šāds audzēšanas process būtiski samazina gan apkārtējai videi nodarīto kaitējumu kafijas pupiņu audzēšanas vietās, gan ļauj izaudzēt kvalitatīvākas kafijas pupiņas, kas jūtams arī kafijas garšā.
“Ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu un tiecoties pēc daudzveidīgas, patiesas ilgtspējas, mēs rūpīgi apsveram katru savu soli – arī piegādātājus, ražotājus un audzētājus, katru centimetru piegādes ķēdē, lai pēc iespējas mazinātu mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, iedvesmotu to darīt arī citus un kopā padarītu pasauli mazliet labāku. Pāreja uz ekoloģisku kafiju un drošu pārtiku ir liels solis ceļā uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku pārtikas tirgu,” pārliecību pauž eksperte.
D e e p W h i t e
