Lai kāda apkaime veidotos par vietu, kur dzīvot ir patīkami, droši un ērti, svarīgi ir cilvēki, kas gatavi iestāties par tās attīstību un darboties kopā. Šobrīd Rīgā aktīvākā apkaimes biedrība darbojas Grīziņkalnā. To veido gandrīz 150 biedri, kuriem nepilnu divu gadu laikā izdevies panākt gan mierinātu Tallinas ielas satiksmi, ar soliņiem un zaļojošiem kokiem labiekārtotas ietves, velojoslas izveidi J.Asara ielā, gan regulārus mantu apmaiņas pasākumus, kopīgu apkaimes svētku svinēšanu un pat mājražotāju tirdziņu ik svētdienu. Kā panākt pozitīvas pārmaiņas savas mājvietas apkārtnē, stāsta Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīviste un arhitekte Marta Kotello.
Viss sākās ar vienu krustojumu
“Kas var būt iedvesmojošāks par iedzīvotājiem, kuriem rūp sava piemājas teritorija un apkaime, kurā tie dzīvo. Cilvēks veido vidi un vide – cilvēku,” atzīst Marta, kura Grīziņkalnā dzīvo jau 11 gadus. Viņa uzsver, ka biedrības panākuma atslēga ir paši grīziņkalnieši – cilvēki, kuriem nav vienalga par apkaimē notiekošo. Marta bijusi iniciatore biedrības veidošanai, un tas sācies nejauši – jaunā divu bērnu māmiņa bijusi neizpratnē par gājēju pārejas trūkumu kādā krustojumā. Vēlme to izveidot soli pa solim novedusi pie apkaimes biedrības tapšanas 2022. gada oktobrī.
Mierināta satiksme un ziedoši koki
Gājēju pārejas krustojumos, it īpaši bērnudārzu un skolu tuvumā, nolīdzinātas apmales, lai no ietves uz ietvi mierīgi varētu nobraukt riteņbraucēji, cilvēki ratiņkrēslā un vecāki ar bērnu ratiņiem – tās ir pamatlietas, kas nepieciešamas pilsētu iedzīvotājiem, bet joprojām daudzviet trūkst pat Rīgas centrā. “Vietās, kur ikdienā pārvietoties ar kājām nav ērti un droši, cilvēki dod priekšroku braukšanai ar auto,” norāda Marta. Un tas, protams, neveicina zaļākas un mierpilnākas pilsētvides attīstību.
Lai uz Tallinas ielas ietvēm atbrīvotu vietu gājējiem, autostāvvietas tika pārkārtotas no ietves uz brauktuvi. Pēc biedrības iniciatīvas tās tika saplānotas pamīšus, samazināts arī maksimālais braukšanas ātrums un ieviestas 30 km/h piktogrammas uz asfalta. Uz Tallinas ielas ietvēm izvietoti arī dažādi labiekārtojuma elementi – soliņi, velostatīvi, augu konteineri, kuros šopavasar jau skaisti ziedējušas korintes, kā arī atkritumu urnas. Iela ir būtiski mainījusies, un darbs turpinās.
Visas pārmaiņas, protams, veiktas sadarbībā ar pašvaldību. Tomēr, lai tās notiktu, apkaimes iedzīvotājiem svarīgi paust savu redzējumu. “Visas lietas, par kurām mēs esam iestājušies saistībā ar Tallinas ielas satiksmes mierināšanu, jau ir iekļautas Rīgas pilsētas attīstības dokumentos un saskan ar tajos noteikto virzību. Attīstīts sabiedriskais transports, iekļaujoša pilsētvide, kurā ērti pārvietoties ar kājām, velojoslu tīkla pārklājums, mikromobilitāte – tās ir tikai dažas no prioritātēm,” skaidro Marta. Grīziņkalnieši iestājušies par to īstenošanu savā apkaimē, un rezultāts visiem ir redzams. Viņas ieskatā pilsētai jābūt patīkamai cilvēkiem un draudzīgai videi. Kāpēc lai arī Rīgas pilsētvide nevarētu attīstīties virzienā, kurā devusies Viļņa, Kopenhāgena un Amsterdama?
Mantu maiņa – dots pret dotu
Tieši no Kopenhāgenas uz Grīziņkalnu kopā ar biedrības aktīvisti Martu Bergmani atceļojusi ideja par mantu maiņas pasākumu organizēšanu. Tās koncepts ir pavisam vienkāršs – atrodi savā mājsaimniecībā līdz 10 lietām, kuras pašam vairs nevajag, bet joprojām ir tik labā kondīcijā, ka nebūtu kauns uzdāvināt tuvam draugam, un nogādā uz Koka Rīgu. Pretī par to pasākuma laikā ir iespēja par baltu velti izvēlēties 10 citu atnestas lietas – drēbes, grāmatas, traukus, sadzīves tehniku, rotaļlietas un pat augus.
“Ar mantu maiņas pasākumiem vēlamies veicināt aprites ekonomiku un to, lai mēs iepirktos un izmantotu lietas apzinātāk, kā arī palīdzētu samazināt pieprasījumu pēc jaunu lietu ražošanas,” stāsta Marta Kotello. Pasākuma laikā zinoša speciālista vadībā iespējams salabot savas drēbes, kā arī noklausīties nelielas lekcijas “Kā dzīvot zaļāk”, kurās dažādi eksperti, uzņēmēji un vienkārši labi cilvēki dalās savos zaļās dzīvošanas pieredzes stāstos. Mantu maiņa Grīziņkalnā guvusi lielu iedzīvotāju atsaucību, un ikreiz to apmeklē vairāki simti cilvēku. Lietas, kas pasākuma laikā jaunas mājas neatrod, nenonāk atkritumos, bet gan tiek ziedotas labdarībai.
Iespēja satikt kaimiņus tirdziņā
Pateicoties grīziņkalniešu aktivitātēm, tagad ik svētdienu laukums Pērnavas un J.Asara ielas krustojumā, kas citās nedēļas dienās pilda stāvlaukuma funkciju, kļūst par tirgus placi. Tas dod iespēju apkaimes iedzīvotājiem ne tikai iegādāties mājražotāju labumus, bet arī jaukā atmosfērā satikties un aprunāties ar saviem kaimiņiem.
Lai līdz tirdziņa rīkošanai nonāktu, biedrībā gan paveikts daudz. Vispirms Grīziņkalna iedzīvotājiem rīkota ideju sacensība, lai saprastu vietējo viedokli par to, kurai no apkaimes vietām ir lielākais publiskās ārtelpas uzlabošanas potenciāls. Tad iesniegtās ieceres izvērtējusi žūrija, un vēlāk iedzīvotāji par tām balsojuši, izsakot savu vērtējumu. Laukums Pērnavas un J.Asara ielas krustojumā ideju konkursā uzvarējis ar lielu pārsvaru un guvis arī atbalstu Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu konkursā. “Mūsu piedāvājums bija paskatīties uz šo vietu no jauna, un tagad svētdienās te ir pavisam cita sajūta,” stāsta Marta.
Darbs savas apkaimes labā – atbildīgs un brīvprātīgs
Darbošanās biedrībā ir brīvprātīga, tāpēc viens no tās aktīvistu izaicinājumiem ir sabalansēt privāto dzīvi ar sabiedriskajiem pienākumiem apkaimes iedzīvotāju labā, atzīst Marta. Darba netrūkst, tomēr stiprā komandā esot iespējams paveikt patiesi daudz. Lai arī bez karstām diskusijām par dažādiem pilsētvides attīstības jautājumiem neiztikt, biedrības mērķis ir veicināt izpratni par kvalitatīvu pilsētvidi un palīdzēt savas apkaimes ārtelpai kļūt zaļākai, cilvēkiem pieejamākai un labiekārtotākai.
Par grīziņkalniešu aktivitātēm vēstīts jaunajā raidījumu ciklā “Mēs darām tā”, kas demonstrēts kanālā ReTV un interneta vidē. Kopumā raidījumu cikls “Mēs darām tā” stāsta par dažādiem zaļā dzīvesveida paradumiem kopienās un darba kolektīvos, un to īsteno VFS FILMS ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
