"Grant Thornton": efektīvākais veids, kā samazināt cenu pārtikai, ir samazināt PVN – pārējie priekšlikumi ir darbības imitācija. Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA "Grant Thornton Baltic" norāda, ka, ja valdība patiešām vēlētos samazināt pārtikas cenas, tad tā izskatītu iespēju samazināt PVN pārtikai, kā arī ierobežot enerģijas un degvielas izmaksu pieaugumu, kas ietekmē pašizmaksu. Šobrīd iesniegtais plāns pārtikas cenu samazināšanai nevar dot ilgtspējīgu rezultātu un no jebkura ekonomisko principu viedokļa ir vērtējams kā sabiedrības maldināšana un populisms.
“Pēdējos gados pamata pārtikas groza izmaksas ir būtiski pieaugušas, ko ir izraisījuši vairāki faktori, galvenokārt, izejvielu cenu kāpums, kā arī darba samaksas, enerģijas un degvielas sadārdzināšanās. No vienas puses iniciatīva kaut ko darīt ir apsveicama un pat nepieciešams solis, ņemot vērā trūcīgo un mazturīgo personu skaitu valstī un tā īpatsvara pieaugumu. No otras puses ir svarīgi to izdarīt jēgpilni, ņemot labās prakses piemērus no citām Eiropas valstīm un sākot vispirms ar instrumentiem, kas dos tūlītēju un taustāmu rezultātu. Piemēram, samazinot pievienotā nodokļa likmi pamata patēriņa pārtikas produktiem – maizei, gaļai, piena un graudaugu produktiem. Un, ja jau visa ļaunuma sakne būtu lielveikalu “uzcenojumā”, tad jau tirgū, mazajos veikalos laukos un pie lauksaimnieka produktiem būtu jābūt būtiski lētākiem, nevis līdzīgā cenā vai pat dārgākiem. Tāpēc rodas jautājums, kāds ir mērķis šai iniciatīvai par “pārtikas cenas samazināšanas programmu” – taustāms rezultāts vai populisms,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.
Finanšu konsultanti norāda, ka svarīgi ir radīt izpildāmus priekšnosacījumus, kas radīs reālus ieguvumus sabiedrībai, nevis mākslīgi uzlikt nosacījumus, kas nav atbilstoši brīvā tirgus ekonomikai, piemēram, cenu griestus. Cenu griestu noteikšana vistiešākajā veidā un kā bumerangs ietekmēs ražotājus, jo tie ir ieinteresēti strādāt ar lielveikaliem lielā produkcijas apjoma noieta dēļ. Tāpat nav korekti salīdzināt lielveikalu cenas Latvijā ar Poliju, jo šajā valstī, līdzīgi kā daļā citās Eiropas valstīs, ir samazināta PVN likme. Piemēram, Polijā galvenajai patēriņa produkcijai ir 5%.
Jau Covid-19 laikā daudzas Eiropas valstis iedzīvotāju atbalstam izvēlējās samazināt PVN likmes pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām. Latvija izvēlējās atbalstīt Latvijā audzētus dārzeņus, kas principā ir pozitīvi, bet tas nenodrošina pilnvērtīgu uzturu (sāta sajūtu). Turklāt dārzeņi ir viena no tām produktu grupām, kurām redzam, ka sadārdzinājums Latvijā ir būtiski skāris. Tāpēc, ja vēlas valdība atbalstīt iedzīvotājus, tad svarīgi ir izvērtēt iespējas paplašināt šīs produktu grupas ar samazinātu PVN, iekļaujot vairāk pamatpatēriņa produktus. Vienlaikus neradot jaunus apstākļus ražotājiem, kas sekmē jaunu sadārdzinājumu, piemēram, nodokļu apjoma palielinājums loģistikai un akcīzes paaugstināšana produktiem.
“Grant Thornton” izpēte rāda, ka Skandināvijas valstīm kā Somijai, Norvēģijai, Zviedrijai un Islandei ir samazinātas PVN likmes vai nu visai pārtikai, izņemot alkoholu, vai arī pamatproduktu grupām – gaļai, zivīm piena produktiem, dārzeņiem un augļiem, graudaugiem.
Vienlaikus uzņēmums pozitīvi novērtē valdības vēlmi sakārtot lielveikalu un ražotāju attiecības, aizliedzot turpmāk uzdot par pienākumu pieņemt atpakaļ produkciju pēc derīguma termiņa beigām.
“Jaunajā plānā ir arī pozitīvi vērtējami priekšlikumi, piemēram, ka lielveikali nedrīkstēs uzlikt par pienākumu ražotājam pieņemt atpakaļ neiztirgoto produkciju. Ārvalstīs ir labi piemēri, kad dažas stundas pirms veikala slēgšanas daļai produktu tiek samazināta cena. Tas sekmētu produkcijas pieejamību mazāk nodrošinātai sabiedrības daļai,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris. Viņš arī apšauba patiesu argumentu, ka tik mazam tirgum kā Latvijai ir vajadzīgi vēl vairāk lielveikalu tīkli – jau šobrīd daudzviet apdzīvotās vietās ir novērota liela konkurence, ka nelielā apkaimē ir visi lielveikali – viens otram blakus RIMI, Maxima, LIDL un vēl TOP vai ELVI.
“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
“Grant Thornton Baltic”
