rezultāti.
2023. gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājās par 14,4 % un sasniedza 16,3 mljrd. eiro, bet izdevumi palielinājās par 7,7 % un sasniedza 17,2 mljrd. eiro, no tiem 0,4 mljrd. eiro – izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2023. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,3 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 398,3 milj. eiro jeb 1,0 procentpunktu no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 377,4 milj. eiro jeb 1,0 % no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 162,0 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- Atveseļošanas un noturības mehānisma un Modernizācijas fonda korekcija (Valsts kases dati) – 147,7 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- korekcija par saņemamajiem procentiem (Valsts kases dati) – 39,7 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 38,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Latvijas Bankas dati) – 27,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 162,9 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 71,8 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 67,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 34,0 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 32,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vispārējās valdības parāds 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājās par 1,5 mljrd. eiro un sasniedza 17,6 mljrd. eiro jeb 45,0 % no IKP. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023. gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2024. gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eurostat publicēs 22. oktobrī.
Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.
Metodoloģiskā informācija
Sakarā ar etalonrevīziju iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par 2020. – 2023. gadu ir koriģēti. Etalonrevīzijā ir iekļautas metodoloģiskās izmaiņas, kas saistītas ar darbu pie Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat izvirzītajiem darbības punktiem, kas noteikti gan nacionālā kopienākuma pašu resursu pārbaudes cikla ietvaros, gan vispārējās valdības sektora pārmērīga budžeta deficīta procedūras ietvaros. Ir veiktas arī citas nelielas izmaiņas pielietotajā metodoloģijā un izmantotajos datu avotos. Ir veikts IKP datu laikrindu pārrēķins, veikta astoņu institucionālo vienību pārklasifikācija uz vispārējās valdības sektoru, tika pārskatīti atsevišķu ražošanas un produktu nodokļu novērtēšanas principi, kā arī tika veiktas papildus korekcijas, kas saistītas ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības derivatīvu.
2024. gada oktobra notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
Centrālā statistikas pārvalde
