Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina uz būtiskām darbaspēka nodokļu izmaiņām, lai uzlabotu eksportētāju konkurētspēju. Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir apkopojusi 56 biedru viedokli par pēdējā laika aktuālajiem ekonomikas un tautsaimniecības plānošanas dokumentiem. Asociācija analizēja Finanšu ministrijas piedāvātos scenārijus darbaspēka nodokļu izmaiņās, "Vienošanos par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu valsts un privātajās kapitālsabiedrībās", OECD 2024. gada aprīļa ziņojumu par Latvijas ekonomiku un ieteikumus tālākai attīstībai, kā arī Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas ekonomikas attīstību.
Eksports ir tā tautsaimniecības daļa, kas ienes naudu ekonomikā. Tikai eksportējošajiem uzņēmumiem ir iespējas sasniegt lielu ražošanas mērogu, kas ļauj ražot ar lētāku pašizmaksu, papildus ienākumus investējot produkcijas uzlabojumos, tā paaugstinot pievienoto vērtību. Ja eksportējošie uzņēmumi rada lielāku vērtību, tie aug un konkurē par darbaspēku, tā palielinot algas. Ja uzņēmumu pievienotā vērtība ir augusi, tad tie var atļauties izmaksāt augstākas algas, lielākas dividendes uzņēmuma īpašniekiem un maksāt lielākus nodokļus.
Tāpēc ekonomikas izaugsmes centrālais mērķis ir: palielināt pievienoto vērtību eksportējošajos uzņēmumos, samazinot ražošanas izmaksas un audzējot cenu, par kuru tiek pārdota produkcija.
Latvijā pēdējos gados darbinieku algas un vietējo piegādātāju cenas ir augošas straujāk, kā uzņēmumi spējuši kāpināt darba ražīguma pieaugumu. Tā rezultātā ir pieaugušas eksporta preču ražošanas izmaksas un Latvijas eksportētājiem ir arvien grūtāk konkurēt, tāpēc visa valsts ekonomika stagnē.
Darba ražīgums kāpis maz, jo Latvijas eksportētājiem ir pārāk maz pieejami kredīti, fondi un citi līdzekļi investīcijām darba ražīguma paaugstināšanai. Tie ir pārāk maz investējuši pētniecībā un attīstībā, lai atrastu veidus, kā pārdot dārgāk un pārāk maz investējuši darbinieku apmācībās, lai iegūtu efektīvāk strādājošus darbiniekus. Zemas pārdošanas cenas un neražīgs darbs nozīmē, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošā stundu Latvijas uzņēmumos kopš 2008. gada aug lēnāk, kā Lietuvā. Lietuvas uzņēmumu spēja audzēt pievienoto vērtību uz strādājošā stundu, savukārt, ir radījusi Lietuvas ekonomikas izrāvienu.
Arī Latvijas eksportētāji var sasniegt Lietuvas kolēģu līmeni. Lai to paveiktu ir nepieciešama ātra un efektīva valsts pārvalde, kas, apzinoties eksporta atslēgas nozīmi ekonomikas izaugsmē, prioritizē eksporta uzņēmumus, būtiski samazinot birokrātijas apjomus un paātrinot eksportētāju apkalpošanu. Šeit iesakām virzīties savstarpējās uzticības virzienā - vairāk pielietot uzņēmumu apliecinājumus kā kontroles mehānismu, kā arī nodokļu nomaksu un radīto pievienoto vērtību uzņēmumu vērtēšanā. LEA meklē vērtīga eksportētāja definīciju un strādā kopā ar Ekonomikas ministriju un Prezidenta kanceleju, kas spētu pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēt uzņēmumus, kurus atbalstām - gan “Zaļā koridora” regulējumā, gan eksporta atbalsta programmās.
Latvijas ekonomikas un eksportētāju problēmas:
Kritums konkurētspējā: Latvijas uzņēmumu ārējā konkurētspēja ir būtiski kritusies, sekojot darba samaksas pieaugumam, kuram nav sekojis atbilstošs darba ražīguma kāpums. Tas ir izraisījis eksporta preču ražošanas izmaksu pieaugumu.
Nepietiekamas investīcijas efektivitātē: Eksportētāji izjūt grūtības ar kredītu pieejamību un investīciju trūkumu, kas kavē darba ražīguma paaugstināšanu un inovācijas. Zemā investīciju līmeņa rezultātā darba ražīgums kāpis lēnāk nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā.
Augsti darbaspēka nodokļi: Augstie darbaspēka nodokļi, īpaši zemo algu saņēmējiem, traucē uzņēmumu konkurētspēju un veicina ēnu ekonomiku. LEA ierosina samazināt darbaspēka nodokļus atbilstoši OECD vidējam līmenim un atbalsta Finanšu ministrijas izstrādāto scenāriju, kas piedāvā samazināt darbaspēka nodokļus mazo algu saņēmējiem, vienlaikus mēreni palielinot nodokļus lielo algu saņēmējiem.
Ražošanas izmaksas: Elektroenerģijas cenas rūpniecības uzņēmumiem ir saglabājušās augstas. LEA uzsver, ka izdevīgu enerģijas cenu saglabāšana ir būtiska, lai attīstītu eksportējošus ražošanas uzņēmumus un veicinātu augsti mehanizētu rūpnīcu izveidi.
Pieci aicinājumi valdībai:
Valsts atbalsta finansējumu un struktūrfondu finansējuma piešķiršanai, kā būtisku kritēriju izvirzīt uzņēmuma radīto pievienoto vērtību, uzņēmuma eksportu un darba ražīguma kāpumu.
Darbaspēka nodokļu samazināšana: Samazināt darbaspēka nodokļus atbilstoši OECD vidējam līmenim, īpaši zemo algu saņēmējiem (67% no vidējās algas un mazāk) un arī vidējās algas saņēmējiem, lai veicinātu eksportspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, sekot citiem OECD izaugsmei un konkurētspēju veicinošas nodokļu reformas ieteikumiem.
Banku kreditēšana: Uzlabot banku kreditēšanas politiku, palielinot ilgtermiņa kredītus investīcijām uzņēmumu izaugsmē. Izvērtēt iespējas ar pensiju fondu atbalstu stimulēt finanšu pieejamību.
Investīcijas pētniecībā un attīstībā: Palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai, kā arī darbinieku apmācībām, lai veicinātu inovāciju un darba ražīgumu.
Enerģijas cenas: Samazināt enerģijas cenas eksporta rūpniecības uzņēmumiem, lai veicinātu rūpniecības izaugsmi. Aicinām izvērtēt iespēju Baltijas līmenī vienoties par pārinvestēšanu atjaunojamajā enerģijā no visu trīs Baltijas valstu kapitālsabiedrībām, tādā veidā nodrošinot visu trīs valstu eksportētājiem ilgtermiņa konkurētspējīgas priekšrocības.
Latvijas Eksportētāju asociācija uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu nodokļu sistēmu, kas no vienas puses veicinātu izaugsmi, un no otras – nodrošinātu pietiekamu finansējumu valsts budžeta izdevumu segšanai. Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" apvieno vadošos Latvijas eksportētājus un darbojas, lai uzlabotu eksporta sektora konkurētspēju, veicinātu uzņēmumu izaugsmi un sekmētu valsts ekonomisko attīstību. Asociāciju apvieno 56 biedru ar kopagrozījumu 2 miljardi eiro.
Latvijas Eksportētāju asociācija
