Lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstu brīvā tirgus ekonomika pastāv tikai 30 gadus. Tā kā reģiona ekonomika ir salīdzinoši jauna, peļņas gūšana vairumam uzņēmumu un investoru joprojām ir galvenā prioritāte. Tomēr gan uzņēmumiem, gan privātpersonām jau ir līdzekļi un vēlme sniegt ieguldījumu reģiona sociālajā attīstībā. Saskaņā ar Centrālās un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianses veikto pētījumu – Latvijā vien ir potenciāls gandrīz četrkāršot individuālo ziedojumu apjomu: "Privātā kapitāla piesaistīšana sociālā labuma mērķiem Centrāleiropā un Austrumeiropā".
Līdzīgi kā citas CAE reģiona valstis, arī Latvija kopš 1991. gada ir veidojusi savu ekonomisko identitāti. Tās pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā noteikti ir veicinājusi valsts attīstību. Latvijā šobrīd dzīvo 1,9 miljoni iedzīvotāju un darbojas aptuveni 111 000 uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa – vairāk nekā 100 000 – ir mikrouzņēmumi (līdz 9 darbiniekiem).
Sociālās ietekmes ekosistēma Latvijā un CAE
Sociālie un vides jautājumi izraisa arvien lielāku interesi ne tikai Latvijā, bet arī visā CAE reģionā. Šobrīd 37% Latvijas iedzīvotāju (47% visā CAE reģionā kopumā) ziedo sociāliem mērķiem. Tomēr iespaidīgākais ir Latvijas iedzīvotāju filantropiskais potenciāls, kas sasniedz 114 miljonus eiro gadā – par 84 miljoniem eiro vairāk nekā pašreizējais ziedojumu apmērs. Šāds secinājums tika izdarīts ziņojumā "Privātā kapitāla piesaistīšana sociālā labuma mērķiem Centrāleiropā un Austrumeiropā", kas ir visaptveroša analīze attiecībā uz pētījumu, ko laikā no 2020. līdz 2023. gadam veica Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse (neatkarīgs, nepolitisks pētniecības centrs) sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām pusēm un lēmumu pieņēmējiem 11 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs: Latvija (ar šādu stratēģisko partneru līdzdalību: Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (KIAI) un advokātu birojs”TGS Baltic”), un Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Tajā ir iekļautas arī atziņas par Ukrainu, jo karš reģiona uzņēmumu, investoru un privātpersonu darbībās ir pildījis konteksta, katalizatora un dzinējspēka funkciju.
“Pēdējo četru gadu laikā esam meklējuši atbildes uz jautājumu, kas būtu jāmaina likumdošanas, nodokļu, informētības vai izglītības jomā, lai privātā kapitāla īpašnieki efektīvāk vai ar lielākām summām atbalstītu sociālos un vides mērķus. Šim nolūkam mēs pētījām sabiedrības gaidas,tostarp Latvijā, veicot vairāk nekā 7,5 tūkstošus interviju ar iedzīvotājiem un vairāk nekā 230 ekspertu intervijas ar galvenajām ieinteresētajām pusēm no privātā, valsts un sociālā sektora, kā arī akadēmiskajām aprindām” – stāsta Centrālās un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianses dibinātāja Anna Koržeņevska (Anna Korzeniewska).
Svarīgākās tendences
Ziņojums "Privātā kapitāla piesaistīšana sociālā labuma mērķiem Centrāleiropā un Austrumeiropā” liecina, ka mums, CAE valstu iedzīvotājiem, rodas arvien vairāk kapitāla, resursu un vēlmes iesaistīties sociālajos jautājumos – ar atbilstošu motivāciju mēs būtu gatavi ziedot gandrīz divreiz vairāk nekā pašlaik (no 2,7 miljardiem eiro līdz 5,5 miljardiem eiro). “No otras puses, lai gan mums jau ir ar ko dalīties un mēs arvien vairāk vēlamies to darīt,sociālā iesaiste joprojām nav neatņemama mūsu dzīves vai uzņēmējdarbības sastāvdaļa” – Anna Koržeņevska citē aptaujas rezultātus. Kā skaidro pētniecības centra dibinātāja, mēs palīdzam spontāni, emocionāli reaģējot uz konkrētu situāciju vai krīzi. Tikai puse ziedotāju deklarē regulārus ziedojumus (51% CAE valstīs, 47% Latvijā).
Uzņēmumiem ir ļoti svarīga loma finansiālā un nemateriālā atbalsta kontekstā (jo īpaši, darbinieku brīvprātīgā darba vai pro bono darbības jomā). Mūsdienās tos galvenokārt motivē ārējie faktori (noteikumi, mātesuzņēmuma vēlmes, klientu un darbinieku radītais spiediens). Tomēr, tā kā noteikumu valoda un terminoloģija, jo īpaši attiecībā uz nefinanšu ziņojumiem potenciālajiem atbalsta sniedzējiem nav pilnībā saprotama, daudzi uzņēmumi uzņemas tikai tos izaicinājumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu saistību izpildi. Situācija ir nedaudz atšķirīga ģimenes un mazākos uzņēmumos, kur liela nozīme ir sociālajai videi un vadītāju personīgajai pieredzei. Šāda veida uzņēmumi parasti patstāvīgi atbalsta tiem svarīgus mērķus – parasti vietējā līmenī.
Tikmēr paši CAE iedzīvotāji runā par to, kādu korporatīvo pilsonību viņi vēlas. Paredzams, ka finanšu sektora uzņēmumi pievērsīsies nabadzības, izglītības un vispārējās ekonomiskās izaugsmes problēmām. Paredzams, ka pārtikas uzņēmumi un mazumtirdzniecības ķēdes lielāku uzsvaru liks uz bada apkarošanu un atbildīga patēriņa veicināšanu, savukārt enerģētikas un autobūves uzņēmumiem būtu jākoncentrējas uz klimata jautājumiem. Savukārt tehnoloģiju un IT uzņēmumiem paredzēts veicināt ekonomikas izaugsmi un atbalstīt inovācijas. Jāatzīmē, ka CAE iedzīvotāji novērtē uzņēmumu sociālo iesaisti – 50% iedzīvotāju apgalvo, ka labprātāk pērk produktus no sociāli atbildīgiem zīmoliem (Latvijā – 35%), un 45% ir gatavi par tiem maksāt nedaudz vairāk (Latvijā –29%).
Informētības veicināšanā svarīgi ir arī plašsaziņas līdzekļi, kas ar savu darbību var veicināt pareizu attieksmi, un valsts pārvalde, kas veido tiesisko un fiskālo ekosistēmu un var veicināt vēlamu rīcību, piemēram, apbalvojot sociāli iesaistītus uzņēmumus, aicinot tos iesaistīties uzņēmējdarbības misijās vai rezervējot noteiktus konkursus uzņēmumiem, kas atbilst stingrākiem kritērijiem. “Valsts pārvaldes stratēģijas un atvērtības pakāpe sadarbībai dažādos reģionos atšķiras. Dažas valstis jau ir izveidojušas īpašas stratēģijas un struktūras, lai iesaistītos dialogā ar ieinteresētajām pusēm, savukārt citās valstīs joprojām trūkst noteikumu un struktūru, lai noteiktu un iezīmētu prioritātes citās nozarēs” – norāda Anna Koržeņevska.
Ir vērts arī pieminēt, ka pieaug interese par ietekmes ieguldījumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, ko saprot kā ieguldījumu stratēģiju, kuras mērķis ir gūt finansiālu peļņu, vienlaikus radot pozitīvu ietekmi. Tomēr šis tirgus ir ļoti orientēts uz peļņu, un lēmumu pieņemšanas kritēriji nav mainījušies (peļņas potenciāls joprojām ir galvenais vērtēšanas kritērijs). Ja mēs ceram, ka šajā reģionā palielināsies ietekmes ieguldījumu apjoms, iesaistītajām personām ir skaidrāk jāsaprot ietekmes definīcija un tās apmēra noteikšanas un ziņošanas veidi, un tam ir nepieciešami standarti un rīki. Nepieciešams arī labāks piedāvājums no jaunuzņēmumiem, kā arī valdības sniegti stimuli, piemēram, nodokļu atvieglojumi.
Rietumvalstu galvenā loma
Ziņojums "Privātā kapitāla piesaistīšana sociālā labuma mērķiem Centrāleiropā un Austrumeiropā" liecina, ka Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāji nevēlas tikt pamesti vieni paši ziedošanas kultūras pilnveidošanas procesā. 52% iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa atbalstu no attīstītākām valstīm, piemēram, ASV, Apvienotās Karalistes vai Rietumeiropas. Rietumvalstis nodrošina piekļuvi ne tikai kapitālam, bet arī zināšanām un izglītībai. Tas ir svarīgi, jo lielāka izpratne un paraugprakses, kas pārņemta no tirgiem ar lielāku pieredzi, izmantošana ir būtiska, ja vēlamies pāriet no reaģēšanas krīzes situācijās, kas acīmredzami pastiprinājās Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā laikā, uz stratēģisku un ilgtermiņa filantropiju.
Ukraina augstu vērtē arī Rietumvalstu atbalstu. "Kopumā ārējās palīdzības novērtējums ir ļoti pozitīvs. Līdz 74% ukraiņu to vērtē kā labu vai ļoti labu. Ir skaidrs, kurš pašlaik visvairāk atbalsta valsti – tās ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un kaimiņvalstis," teikts ziņojumā. Ukraiņi ir nobažījušies, ka ilgstošs karš varētu izraisīt ārvalstu palīdzības samazināšanos, uzsverot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu būtisko lomu situācijas atspoguļošanā Ukrainā. Līdz pat 84% Ukrainas iedzīvotāju uzskata, ka ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu vairāk atspoguļot karu Ukrainā.
“Es ļoti aicinu lejupielādēt ziņojumu, lai uzzinātu, kāds atbalsts tiek gaidīts no Rietumvalstīm, vai vajadzības tiek labi izprastas un apmierinātas un kā Ukrainas iedzīvotāji uztver ārvalstu iesaistīšanos” – piebilst Anna Koržeņevska.
Ieteicamie avoti papildinformācijas iegūšanai
- "Privātā kapitāla piesaistīšana sociālā labuma mērķiem Centrāleiropā un Austrumeiropā" (visaptveroša analīze, kurā apkopoti mūsu unikālā un plašā pētījuma rezultāti 11 CAE valstīs un Ukrainā, kas veikts no 2020. līdz 2023. gadam sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām pusēm un lēmumu pieņēmējiem visā CAE reģionā).
https://ceeimpact.org/LV-2023-visaptverosa-analize
- Filantropija CAE 2022. gadā (kvantitatīvs pētījums, kurā ietverta arī Latvija)
https://ceeimpact.org/our-initiatives/lv-philanthropy-in-cee-2022
- Filantropija un KSA Latvijā (ekspertu ziņojums par Latviju 2023. gadā)
https://ceeimpact.org/latvija-filantropija-un-ksa-cae
Avots: CEE Impact Foundation
Polish Press Agency
