Pieņemtais valsts budžets neģenerē ekonomikas attīstību, tāpēc arī nav iespējams izpildīt ne pedagogu, ne medicīnas, ne citu nozaru ekspektācijas par finansējuma palielināšanu. Budžeta ieņēmumu palielinājums no ekonomikas šobrīd balstās lielākoties uz inflāciju un Eiropas Savienības fondu pieejamajiem finanšu līdzekļiem, bet tas nav ilgtspējīgi un nedod stabilitāti un drošības sajūtu par ekonomikas izaugsmi piecgades un desmitgades perspektīvā, kas ir svarīgs priekšnosacījums konkurencē Baltijas valstu mērogā un pakārtoti valsts sociālo funkciju izpildei.
“Latvijai ir jāiemācās nopelnīt vairāk – nav citas opcijas. Būsim godīgi paši pret sevi – jau gandrīz 20 gadus mūsu valsts budžets ir iemācījies dzīvot uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, un esam atkarīgi no tās, kaut arī sākumā šī finanšu iespēja bija ieplānota kā tilts, kā mūsu ekonomikai kļūt pašpietiekamai. Tā silda ekonomiku, bet tas, ka mūsu politiķi un ierēdņi zina par tās esamību, nestimulē to vēlmi risināt fundamentālas un strukturālas problēmas, kas kavē ekonomikas transformāciju un valsts izaugsmi, kas arī garantētu iedzīvotāju labklājību. Pirmām kārtām būtu jādomā par daudz konkurētspējīgu biznesa un investīciju vidi un jauno talantu izskološanu, kā arī aktīvāk jāattīsta uzņēmējdarbību sildošu nodokļu politiku un ēnu ekonomikas mazināšanu, bet ne ar represīvām metodēm, bet stimulējot nozaru pašregulēšanos un vēlmi pašām transformēties,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.
No publiskajiem jaunās valdības izteikumiem un valdībā esošo partiju noslēgtajiem sadarbības memorandiem un rīcības plāniem nerodas pārliecība, ka politikas veidotājiem ir dzīvotspējīgs plāns, kā ar saviem lēmumiem un darbībām veicināt ekonomikas izaugsmi, kas balstīta uz tautsaimniecības kapacitātes un potenciāla paaugstināšanu. Šobrīd valsts veidotā politika izaugsmes veicināšanā balstās divos virzienos. Viens no tiem ir pārskatīt esošos nodokļus un iekasēt vairāk. Otrs virziens ir vairāk nekā 5,4 miljardu eiro kopējais Eiropas Savienības fondu atbalsts nākamajos 7 gados un to iepludināšana apritē. Šīs apjomīgās investīcijas varētu kļūt par būtisku stimulu ekonomikas sildīšanai un atsevišķu nozaru un iedzīvotāju pirktspējas stimulēšanai. Tomēr, ja valstij nav ilgtermiņa plāna un redzējuma valsts ilgtspējīgai izaugsmei, kas balstīta uz ekonomiku un tautsaimniecību, tad ekonomikas sildīšanai ar ES fondu līdzekļiem būs lielā mērā īslaicīga ietekme.
Jau ilgāku laiku starp Latviju un tās ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju pastāv būtiska ienākumu atšķirība, kas absolūtā izteiksmē turpina palielināties. Turklāt pēdējā desmitgadē Latvija ir atpalikusi arī no savas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas. Vēl nesen Latvijas un Lietuvas ekonomikas potenciāls līdzvērtīgi atpalika no Igaunijas, tomēr pēdējos gados Lietuva ir īstenojusi izšķirošas strukturālas reformas, kā rezultātā tai veicies labāk par Latviju un tā sasniegusi augstāku labklājības līmeni. Kā apliecinājumu tam var minēt vidējo atalgojumu valstī, kas Lietuvā un Igaunijā ir augstāks - vidējā bruto darba samaksa Lietuvā bija 1781 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā - 1693 eiro, bet Latvijā - 1362 eiro (Centrālās Statistikas pārvaldes dati) pirms nodokļu nomaksas 2022.gadā. Otrs ir kaut vai investīciju vides novērtējums, kur Viļņa un Tallina ir daudz augstākās pozīcijās par Latviju. Piemēram, investīciju vides šogad publicētajā apskatā “fDi Intelligence” Viļņa vidēja lieluma Eiropas pilsētu reitingā ierindojas otrajā vietā, Tallina – 7. vietā, kamēr Rīga, kas līdz šim tika uzskatīta par reģiona centru – 10. vietā.
Jau ilgstoši uzņēmēju organizācijas ir norādījušas uz akūtu nepieciešamību straujāk un efektīvāk sakārtot nodokļu vidi, lai tā būtu vienlīdzīgā līmenī reģionā, jo tas ir svarīgs konkurētspējas aspekts investīciju piesaistē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apskatā par darbaspēka nodokļu slogu attiecībā pret atalgojumu norāda, ka esam starp vadošajām valstīm Ziemeļeiropā ar augstāko nodokļu slogu 40,5% apmērā, atpaliekot tikai no Zviedrijas un Somijas. Jāmin, ka vidējais rādītājs OECD valstīs ir 34%. Lietuvā nodokļu slogs uz darbinieku ir 37%, bet Igaunijā tas ir 38%. Kopš šī gada Latvija ir palielinājusi minimālo atalgojuma slieksni līdz 620 eiro mēnesī, bet šobrīd vairs netiek izskatīta iespēja palielināt neapliekamo minimumu līdz minimālās algas līmenim, kas būtu tikpat svarīgi.
“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
“Grant Thornton Baltic” Baltijā
