Lēnā ekonomiskā izaugsme, patērētāju piesardzība pēc pamatīgās inflācijas un sarežģītā ģeopolitiskā situācija krietni atvēsinājusi mārketinga un komunikācijas profesionāļu optimismu par nākotni, liecina ikgadējais Latvijas Mārketinga un komunikācijas vides apskats.* Pozitīvu attīstību nākamajos 12 mēnešos prognozē tikai 61% jomas speciālistu, tomēr zīmoli turpina cīnīties par klientu uzmanību, bet mārketinga un komunikācijas vadītāji aktīvi strādā, lai uzlabotu klientu pieredzi.
Ikgadējais Latvijas Mārketinga un komunikācijas vides apskats, kuru veido reklāmas aģentūra “WKND”, stratēģiskās komunikācijas aģentūra “Deep White”, Latvijas vadošais ziņu medijs “Delfi” un tirgus izpētes uzņēmums “Norstat”, tapis jau ceturto reizi. Jaunu rekordu sasniedzis pētījuma mērogs ar vairāk nekā 260 mārketinga un komunikācijas nozares speciālistu un 10 jomas ekspertu viedokļiem.
“Laikā, kad darbu mārketinga un komunikācijas jomā būtiski ietekmē dažādi ārējie apstākļi un vēl joprojām vērojama liela piesardzība pret jebkādu preču patēriņu, nozares profesionāļiem ir jāspēj būt divtik radošiem, taktiski un stratēģiski tālredzīgiem un pat pārsteidzošiem. Kā to izdarīt? Atbildes meklējamas datos, cilvēkstāstos, pieredzē un gudrā, pārdomātā resursu izmantošanā, kur dažkārt lielu lomu spēlē princips “mazāk ir vairāk”. No tā nav jābaidās: sašaurinot mērķgrupas, precīzāk dodot uzdevumus un nosakot pārdomātus KPI, var tikt pie vērtīgiem ieguvumiem,” stāsta Laura Pāne-Sermule, komunikācijas aģentūras “Deep White” stratēģiskā konsultante un valdes locekle.
Optimisma indekss, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir krities, sasniedzot otro zemāko rādītāju pētījuma pastāvēšanas laikā. 61% mārketinga un komunikācijas profesionāļu uz attīstību nākamajos 12 mēnešos raugās pozitīvi, tomēr tas ir krietni mazāk nekā 2023. gadā, kad optimistiski noskaņoti bija 76% aptaujāto. Lielāks optimisms vērojams būvniecības, infrastruktūras un nekustamo īpašumu nozarē, kur pagaidām vēl pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi un pozitīvas gaidas saistās ar Euribor kritumu un paredzamo hipotekāro kredītu aktivizēšanos. Savukārt vislielākais optimisma kritums vērojams lauksaimniecībā un ieguves rūpniecībā, ko skāruši būtiski sarežģījumi – degvielas cenu kāpums, dabas stihijas un izaicinošas pārrunas ar mazumtirgotājiem.
Lai gan “uz papīra” inflācija kopš pagājušā gada nogales ir zema, patērētāji joprojām ir piesardzīgi savos tēriņos. Redzot ne tik labos pārdošanas rezultātus, daudzi mārketinga un komunikācijas profesionāļi domās vēl ir inflācijas periodā: 49% tieši inflāciju un pirktspējas samazināšanos min kā galvenos faktorus, kas ietekmēs stratēģiju nākamajam gadam.
Profesionāļus uztrauc arī citas norises. Piemēram, ģeopolitiskās situācijas nozīme pakāpusies no 10. vietas pērn uz 2. pozīciju šogad. (Te gan jāņem vērā, ka pagājušā gada aptauja tika veikta pirms traģiskajiem notikumiem Izraēlā.) Ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija vienlīdz ietekmē visus uzņēmumus neatkarīgi no to izmēra, kaut arī mazie uzņēmumi to izjūt nedaudz vairāk (62%) nekā lielie (60%) vai vidējie uzņēmumi (55%).
Tāpat viena no stabili augošām tendencēm ir satraukums par datu drošību un krāpniecības riskiem. Ja pirmajā pētījumā tā bija iekļauta kā starptautiski svarīga, bet lokāli maz zināma parādība, šogad tā sasniegusi 4. pozīciju. Datu drošības riski ir svarīgāki lielajiem uzņēmumiem (48% pret 26% vidējo un mazo uzņēmumu), kuri nereti ir krāpnieku mērķis un saista datu drošību ar reputācijas riskiem.
Vides ilgtspēja un atbildīga patērēšana ir svarīgāka vidējiem (45%) un lielajiem uzņēmumiem (48%), kuri vairāk domā par korporatīvo sociālo atbildību (salīdzinājumam – uz to fokusējas tikai 30% mazo uzņēmumu). Tomēr visai izplatītā vēlme ar vispārīgām sociālās atbildībās atbildības iniciatīvām sasniegt uzreiz ļoti plašu auditoriju nenes gaidīto rezultātu. 36% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka sociālās atbildības mērķi nav saistīti ar konkrētu grupu, bet gan ar sabiedrību kopumā, kas paver plašākas iespējas projektu un iniciatīvu izvēlē, taču arī samazina reālu pozitīvu ietekmi uz grupām, kam atbalsts patiešām nepieciešams. Korporatīvās sociālās atbildības mērķos visbiežāk (33%) iekļauti vides aizsardzības mērķi, savukārt 23% uzņēmumu atzīst, ka nav definējuši korporatīvās sociālās atbildības mērķus vai arī tie nav mārketinga un komunikācijas komandas pārziņā.
Tā kā pēc skaudrās inflācijas cilvēki joprojām ir piesardzīgi savos tēriņos, zīmoliem jāturpina pamatot savu izcilību. Ne tikai stratēģijā, bet arī ikdienā mārketinga un komunikācijas vadītāji aktīvi strādā, lai uzlabotu klientu pieredzi. Līdzās mārketinga stratēģijai liela daļa profesionāļu spēj ietekmēt lēmumus uzņēmumā arī tādā jomā kā klientu pieredzes uzlabošana, kas šogad pirmo reizi izvirzījusies 1. vietā. Kanālu izvēlē klientu un sabiedrības sasniegšanai turpina dominēt pašu kanāli (58%) un sociālie mediji (52%), kuriem nākamgad tiek prognozēta arvien lielāka nozīme.
Savukārt par visizplatītāko kļūdu, kas tiek pieļauta mārketingā un komunikācijā, atzīta neskaidra un sarežģīta komunikācija vai reklāma (55%), kas rodas nepietiekamas situācijas izpētes rezultātā. Lielā daļā gadījumu izpētīt situāciju liedz resursu nepietiekamība, jo bieži vien, it īpaši mazajos uzņēmumos, mārketinga un komunikācijas vajadzībām tiek novirzīta pārāk maza daļa no apgrozījuma. Taču pat ar nelieliem resursiem ir iespējams panākt labu, efektīvu rezultātu, ja ir pietiekamas zināšanas – bet zināšanu trūkums tiek norādīts kā otrs galvenais pieļauto kļūdu iemesls (42%).
* Latvijas mārketinga vadītāju aptaujas norisi īstenoja tirgus izpētes uzņēmums “Norstat” 2024. gada septembrī, iegūstot 262 mārketinga un komunikācijas stratēģiju izveidē iesaistītu profesionāļu viedokļus.
Par LMVA
LMVA misija ir visaptveroši aplūkot mārketinga un komunikācijas vidi Latvijā gan saturā, gan formā. Pētījuma mērķis ir izveidot datos balstītus efektivitātes atskaites punktus, piedāvāt vienotus un pietiekami universālus kritērijus, pēc kuriem mārketinga un komunikācijas ekspertiem ir iespēja izvērtēt savas ieceres, idejas un īstenotos projektus. Apskata veidotāji ir reklāmas aģentūra WKND, stratēģiskās komunikācijas aģentūra DEEP WHITE, Latvijas vadošais ziņu medijs “Delfi” un tirgus izpētes uzņēmums “Norstat”.
LMVA
