Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības "Rīgas meži" pārdotās kokzāģētavas "Norupe" darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām pretēji publiskajam apsolījumam Pretēji "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas "Norupe" darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.
2024.gada 5.jūnijā
Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības “Rīgas meži” pārdotās kokzāģētavas
“Norupe” darbinieku atklātā vēstule par masveida piespiedu atlaišanām
pretēji publiskajam apsolījumam.
Pretēji “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos
dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs
saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām
metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma
pāriešanai pie jaunā īpašnieka.
Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par
“veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks
nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo
darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam.
Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem
35 kokzāģētavas darbiniekiem1, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos
atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos
darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja
uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio,
vadošajos interneta medijos.
Mēs kā darbinieki tam noticējām, jo to apstiprināja arī kokzāģētavas vadība,
atsaucoties uz valdes solīto. Pēc tam, pretēji medijos izplatītajai informācijai,
ka “Rīgas meži” valde ir nodrošinājusi vienošanos ar jauno īpašnieku, ka tas
“ņems vērā viņu (darbinieku) darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus”, mums
visiem bija piespiedu kārtā “palūgts” tūlīt izņemt visu aktuālo atvaļinājumu.
Pēc atgriešanās no atvaļinājuma tikām nosūtīti strādāt uz kapitālsabiedrībai
piederošo “Norupes kokaudzētava” Ogrē, neskatoties kādus darba
pienākumus pildījām kokzāģētavā. Argumenti bija, ka tas ir uz laiku, kamēr
kapitālsabiedrību pārņem jaunais īpašnieks.
Savukārt jau pēc vairākām dienām sagaidīja nākamā “Rīgas meži” valdes
“cūcība” – visiem tika pateikts, ka turpmāk darba vieta neatradīsies Ogrē,
kokzāģētavā, bet būs jābrauc strādāt uz Kuldīgu, darbs būs vairākās maiņās,
tostarp, nakts maiņās – vienu nedēļu 12 h dienas maiņas, otru nedēļu 12 h
nakts maiņas. Protams, šie it kā jaunie darba nosacījumi ar “iebiedēšanas”
taktiku radīja neapmierinātību, jo, pirmkārt, mūsu ģimenes pārsvarā dzīvo
Ogres tuvumā, Rīgā un Pierīgā. Otrkārt, līdz šim mūsu darba apstākļi
1 https://lvportals.lv/dienaskartiba/362104-rigas-mezi-paraksta-ligumu-par-kokzagetavas-norupe-pardosanu-
2024
paredzēja normētu 8 h darbadienu no pirmdienas līdz piektdienai (ne nakts
maiņas).
Kad vaicājām paskaidrojumu un “Rīgas meži” vadības atbildības uzņemšanos
par publiski izteikto solījumu, tad mums kokzāģētavas vadītājs Helvijs
Gūtmanis ar vietnieku Kalvi Kiesneri, pārstāvot uzņēmuma valdi,
individuālās sarunās aicināja parakstīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu uz
pušu vienošanos (ar tekstu ir divas ziņas – “viena laba un viena slikta”.
Sliktā“Rīgas meži” pārtrauc darba attiecības, bet labā - vari doties strādāt uz
Kuldīgu. Pretējā gadījumā te jau sagatavota abpusēja vienošanās, jāparaksta
un saņemsi 2 mēnešu kompensāciju. Pretējā gadījumā tikai viena mēneša
apmērā).
Nevienam no mums netika piedāvātas kādas citas darba iespējas ne “Rīgas
meži”, ne Rīgas domes citu kapitālsabiedrību struktūrā. Netika rīkota arī
valdes un darbinieku tikšanās, kur atbildētu uz darbinieku jautājumiem par
nākotni. Nebija arī saruna ar jauno īpašnieku vai tā pārstāvjiem.
Kopumā šādā veidā notikusi atbrīvošanās no vismaz 20 darbiniekiem, kuri
nepiekrita darbam Kuldīgā. Ja uzņēmums būtu ievērojis procedūru par
“kolektīvo atlaišanu”, kāda šajā gadījumā bija jāpiemēro, tad būtu jāziņo
attiecīgajās valsts institūcijās un būtu jāizmaksā lielākas kompensācijas, kas
abu pušu vienošanās gadījumā nebija jādara.
Uzskatām, ka “Rīgas meži” pārkāpa mūsu kā darba ņēmēja tiesības saistībā
arī ar izmaksātajiem pabalstiem – to aprēķināja nevis pēc vidējās izpeļņas (ko
veidoja arī atalgojums par izstrādi), bet gan pamatalgas apmērā. Tāpat
uzņēmumā bija grāmatvedības sistēma, kurā katrs varēja redzēt, cik
atvaļinājuma dienas viņam uzkrātas. Diemžēl brīdī, kad bija jāizņem
piespiedu atvaļinājums, šī sistēma bija nobloķēta, lai neredzētu patieso dienu
skaitu.
Zinot, kāds ir darbinieku trūkums Ogres pusē, jautājums ir, vai vispār tiek
plānots saglabāt “Norupes kokzāģētava” un kāds bijis patiesais pirkuma
mērķis?!
Mēs uzskatām, ka šāda “šantāžas” forma un apzināta melošanu medijiem un
sabiedrībai ar “blefošanu” TV kamerās nav atbilstoša augstiem korporatīviem
standartiem, par kuru esamību apgalvo “Rīgas meži” padome un valde.
Vēlamies piebilst, ka šai kapitālsabiedrībai jau kopš valdes nomaiņas
2021.gadā publiskais tēls nesaskan ar darbiem dzīvē. Mēs kā darbinieki šo
uzņēmuma valdi nekādi nevaram nosaukt par sociāli atbildīgu, godprātīgu unilgtspējīgu. Valdes stils ar darbiniekiem ir arogants, iebiedējošs un ar
raksturīgu “izrēķināšanos” un “bosingu”.
Šobrīd mēs jūtamies ne tikai nodoti, bet arī piekrāpti. Uzskatām, ka
kapitālsabiedrības vadībai nebija tiesību melot sabiedrībai, lai tikai attaisnotu
darījuma esamību un radītu ilūziju, ka rūpējas par darbiniekiem pat
pārdošanas darījumā. Mēs jau vairākus gadus, kopš uzzinājām par
kokzāģētavas pārdošanas plāniem, dzīvojām ar domu, ka ziņa par pārdošanu
mums nozīmēs darba zaudēšanu.
Tāpēc tikai publiskas “slavas” dēļ radīt
mums liekas cerības par darba saglabāšanu nav pieņemami un norāda uz
negodprātīgu un pat ļaunu rīcību. Daļa darbinieku šajā kokzāģētavā strādā no
tās pirmsākumiem un ir to ļoti iemīļojuši.
Šo vēstuli neparakstām oficiāli, jo jāatzīst, ka šīs “Rīgas meži” valdes, it īpaši
tās priekšsēdētājas Anitas Skudras atriebība darbiniekiem ir ļoti raksturīga arī
pēc darba attiecību izbeigšanas. Aicinām pievērst uzmanību, ka šajā
kapitālsabiedrībā pēc viņas stāšanās priekšsēdētājas amatā tika atlaisti vai
notika “atbrīvošanās” no vairāk nekā 40 darbiniekiem.
Toreiz darbinieki
parakstīja ar vārdiem, uzvārdiem kopēju vēstuli2 un vērsās pie Tiesībsarga un
darba inspekcijā, kā arī izmantoja “trauksmes cēlāja” opciju. Diemžēl
neviena iestāde neizrādīja interesi pat uzklausīt darbinieku stāstu un pievērst
uzmanību “bosingam” un emocionālam teroram. Algas atlaistajiem vai
iebiedētajiem darbiniekiem ir zem vidējām valstī, līdz ar to iespējas izmantot
advokāta vai jurista palīdzību nav mums opcija. Līdz ar to paliek
beztiesiskuma sajūta un ka ļauns, negodprātīgs, nekompetents vadītājs nekad
netiek sodīts.
Mēs šo vēstuli esam nosūtījuši prezidentam Edgaram Rinkēvičam, premjerei
Evikai Siliņai, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, labklājības
ministram Uldim Augulim, VARAM ministrei Ingai Bērziņai, tieslietu
ministrei Inesei Lībiņai – Egnerei, ekonomikas ministram Viktoram
Valainim, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai
Leilai Rasimai, kā arī Rīgas mēram un vicemēriem.
Mūsu aicinājums valsts amatpersonām ir pilnveidot normatīvo aktu bāzi un
tiesību praksi, lai neaizsargātajai sabiedrības daļai (kuriem nav zināšanu,
prasmju un finanšu iespējas uz juristu un advokātu piesaisti) būtu arī
vienlīdzīgas tiesības uz aizstāvību pret darba devēju visatļautību publiskajā
pārvaldē. Kā arī aicinām rūpīgi izvērtēt, vai kapitālsabiedrība “Rīgas meži”
var sevi dēvēt par gādīgu saimnieku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu
uzņēmumu, kā to pauž tā vadība valdes (Anita Skudra, Jānis Ģērmanis,
2 https://www.zemeunvalsts.lv/-rigas-mezu-bijuso-un-vel-esoso-darbinieku-vestule-Valdis Vasiļevskis) un padomes (Toms Auškāps, Aigars Ģērmanis, Viktors
Troicins) sastāvā. Tāpat aicinām Rīgas mēru un vicemērus izvērtēt šo personu
atbilstību ieņemamajam amatam
Kokzāģētavas “Norupe” darbinieki
