Rīga, 17.04.2023. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati1, 2022. gada sākumā Latvijas darba tirgū no 804 tūkst. nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,1 % bija ar augstāko izglītību, kas ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem gada laikā.
No 42,1 % nodarbināto ar augstāko izglītību lielākajai daļa ir maģistra grāds2 – 24,8 %, kam seko bakalaura grādu – 13,2 %, koledžas izglītību – 3,4 % un doktora grādu – 0,7 % ieguvušie.
2022. gadā 37,2 % nodarbināto bija vidējā izglītība. Profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības, kas nav augstākā izglītība, bija ieguvuši 13,8 % nodarbināto, pamatskolas izglītību – 6,6 %, sākumskolas izglītību – 0,3 % nodarbināto.
Pērn pieaudzis vadītāju ar augstāko izglītību īpatsvars
2022. gadā desmitā daļa (11,9 %) nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji, trešā daļa (33,9 %) bija speciālisti, gandrīz ceturtā daļa (22,3 %) bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,6 %) – zemāka līmeņa biroja darbinieki un pakalpojumu darbinieki. 12,4 % strādāja vienkāršajās profesijās.
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis gandrīz visās profesiju grupās, bet visvairāk starp vadītājiem – par 1,1 procentpunktu no 69,5 % 2021. gadā līdz 70,6 % 2022. gadā.
Par 0,8 procentpunktiem audzis nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū – no 41 % 2021. gadā līdz 41,8 % 2022. gadā, bet par 0,6 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars speciālistu vidū – no 58,3 % līdz 58,9 %.
Par 0,7 procentpunktiem samazinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū (2021. gadā 3,3 %, 2022. gadā 2,6 %), tajā pat laikā samazinoties arī nodarbināto īpatsvaram ar pamata vai zemāku izglītību par 3,2 procentpunktiem no 24,1 % līdz 20,9 %.
2022. gadā par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās – no 39,2 % 2021. gadā līdz 39,5 % 2022. gadā.
Sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību – par 1,4 procentpunktiem no 16,7 % līdz 15,3 %, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams neliels nodarbināto īpatsvara pieaugums – no 10,5 % līdz 10,6 %.
Darba tirgū ilgāk uzkavējas augstāko izglītību ieguvušie
Starp iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā 2022. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu – 92,2 %, ar maģistra grādu – 84,1 %, ar bakalaura grādu – 82,1%, ar koledžas izglītību – 85,2 %.
Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadi 2022. gadā) saglabājas līdzīga tendence – vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,8 % ar koledžas izglītību un 48,5 % ar doktora grādu turpina strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina arī 39,9 % nodarbināto ar bakalaura grādu un 28,9 % ar maģistra grādu.
Viszemākais nodarbinātības līmenis – 8,2 % no visiem iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā bija personām bez skolas izglītības vai ar zemāku par sākumskolas izglītību. Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi – veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 37,3 %, ar pamatskolas izglītību – 52,1 %, ar vidējo izglītību – 66,4 %, ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 71,5 %.
Sasniedzot pensionēšanās vecumu, augstāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 22,1%, kam seko nodarbinātie ar vidējo izglītību – 18,9 %, ar pamatizglītību – 9,8 %, ar sākumskolas izglītību – 3,7 % un nodarbinātie iedzīvotāji bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,3 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 2022. gadā tika izmantota administratīvajos datu avotos pieejamā informācija.
2 Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijai ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “ Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
Centrālā statistikas pārvalde
