Katru gadu pasaulē izmet miljoniem tonnu pārtikas, radot negatīvas sekas gan ekonomiski, gan vides jomā. Balstoties uz Pasaules pārtikas programmas datiem, aptuveni piektā daļa no saražotās pārtikas, kas atbilst vienam miljardam maltīšu dienā, tiek zaudēta vai izšķērdēta. Šāda pārtikas izšķērdēšana pasaules ekonomikai izmaksā apmēram 1 triljonu ASV dolāru, un, kamēr daudzi cilvēki cieš no bada, mēs turpinām izmest labas kvalitātes pārtiku. Šo praksi papildina arī liela daļa siltumnīcefekta gāzu emisiju — apmēram 10% no kopējā globālā oglekļa dioksīda daudzuma nāk tieši no pārtikas ražošanas un izšķērdēšanas.
Pārtikas glābšanas misija
Mūsdienu sabiedrībā cilvēki ir kļuvuši par pārtikas patērētājiem, bieži vien neapzinoties, ka mūsu ikdienas iepirkšanās paradumi var novest pie liela pārtikas atkritumu apjoma. Veikalā mēs iegādājamies vairāk nekā spējam apēst, domājot, ka tas palīdzēs ietaupīt laiku vai ka pārtika būs nepieciešama vēlāk. Tomēr šī pieeja rada nevajadzīgu resursu izšķērdēšanu. Tā rezultātā pēdējo gadu laikā arvien populārākas kļuvušas dažādas pārtikas glābšanas kustības, mudinot domāt par ilgtspējīgiem paradumiem ikviena cilvēka ikdienā un klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Iniciatīvas, kas izveidotas, lai risinātu šo problēmu, tiek atbalstītas gan no nevalstiskām organizācijām, gan uzņēmumiem, un tās veicina izpratni par pārtikas atkritumu samazināšanu un to ietekmi uz vidi.
Tallinas piemērs ilgtspējas veicināšanā
Igauņu iniciatīva “FudLoop” piedāvā efektīvu pārtikas glābšanas modeli, kur reģistrētie lietotāji par nelielu samaksu var piekļūt lietošanai derīgai pārtikai, kas citādi tiktu izmesta. Sadarbojoties ar uzņēmumiem un privātpersonām, pārtika tiek izvietota koplietojamos skapjos, piemēram, Tallinas Centrāltirgū, ļaujot tai nonākt pie tiem, kam tā ir nepieciešama.
Šāda pieeja ne tikai palīdz samazināt pārtikas atkritumus, bet arī nodrošina pārtiku tiem, kas to nevar atļauties, veicinot sociālo solidaritāti un ilgtspējīgu pārtikas izmantošanu. Daļēji projekts ir atkarīgs arī no līdzīgi domājošo ziedojumiem un brīvprātīgajiem, kas ļauj tam augt, samazināt izšķērdētās pārtikas apjomus un domāt par attīstības plāniem arī citās valstīs, ņemot vērā pieaugošo interesi par pārtikas zuduma samazināšanu.
Platforma ideju apmaiņai
Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsu laikmetā, kas prasa ne tikai tehnoloģisku inovāciju, bet arī sabiedrības uzmanības piesaisti un dalīšanos ar risinājumiem. Dalība aizvadītā gada Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā, kā arī saņemtais augstākais žūrijas novērtējums pārtikas inovāciju kategorijā parāda, ka šādas inovācijas ir gan nepieciešamas, gan novērtētas. Atzinības no nozares ekspertiem mudina uzņēmumus domāt un rīkoties drosmīgāk, risinot ilgtspējas izaicinājumus. Uzņēmumiem, kas strādā šajā jomā, būtu jāuzņemas līderība un jāiesaista sabiedrība diskusijās, jo inovācijām ir potenciāls veidot pozitīvas pārmaiņas globālā līmenī.
Paradumu maiņa
Ņemot vērā arvien pieaugošos ilgtspējas izaicinājumus, ar kuriem šodien saskaramies, ikvienam būtu jāapzinās, kādu ietekmi mūsu rīcība un izvēles atstās ilgtermiņā. Tas paredz arī atkritumu apjoma samazināšanu un efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu. Arī uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par resursu pārvaldību. Lai gan ir vērojamas pozitīvas tendences, tomēr veikt būtiskas pārmaiņas nereti ir grūti. Pārtikas atkritumu mazināšanai nepieciešama ne tikai tehnoloģiju attīstība, bet arī ieradumu maiņa – līdzīgi kā pieredzējām, piemēram, ar atkritumu šķirošanu vai depozīta sistēmas ieviešanu. Bieži vien problēma slēpjas nevis uzņēmumu vadības gatavībā mainīties, bet gan pieejamu un efektīvu risinājumu trūkumā. Ja pārtikas preces netiek izpārdotas, uzņēmumiem būtu rīki, kas ļauj droši un ātri to pārdot par zemāku cenu, lai pārtika tiktu izmantota, nevis izšķērdēta. Šajā jautājumā inovācijas ir galvenais virzītājspēks. Bez tām būs grūti panākt ilgtspējīgas un paliekošas izmaiņas, tāpēc cerams, ka mūsu piemērs sniegs iedrošinājumu arī citiem.
“FudLoop” dibinātājs un izpilddirektors Tarmo Seliste
