Latvijas valdības koalīcijā esošo partiju attiecības sasniegušas jaunu saspīlējuma punktu, politiķiem publiski apmainoties ar asiem un personiskiem apvainojumiem. Strīda centrā nonācis Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kuru nesaskaņas izgaismo dziļākas problēmas koalīcijas iekšienē.
Domstarpību pamatā ir ne tikai personīgā retorika, bet arī konceptuālas nesaskaņas par valsts atbalstu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" un politisko atbildību par nozares vadību.
Asi izteikumi sociālajos tīklos un personiski pārmetumi
Konflikts saasinājās, kad Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, atrodoties darba vizītē Vācijā, sociālajos tīklos veltīja skarbus vārdus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Viņš nodēvēja politisko spēku par "ākstiem", pārmetot valsts līdzekļu izšķērdēšanu un mēģinājumus gāzt valdību, izmantojot šantāžu.
Kleinbergs uzsvēra, ka, kamēr viņš un satiksmes ministrs Atis Švinka tiekas ar investoriem, viņi faktiski pilda ekonomikas ministra pienākumus, kura pārstāvētā partija tikmēr kavē svarīgu lēmumu pieņemšanu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uz šo ierakstu reaģēja ar pretjautājumu par alkohola lietošanu komandējuma laikā, apšaubot mēra rīcības profesionalitāti. Šāda publiska komunikācija starp augstākajām valsts amatpersonām liecina par kritisku savstarpējās uzticības trūkumu.
"airBaltic" finansējums kā valdības stabilitātes pārbaudījums
Politiskā strīda pamatā ir valdības lēmums par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevuma piešķiršanu aviokompānijai "airBaltic". ZZS šobrīd bloķē šī finansējuma apstiprināšanu Saeimas komisijā, izvirzot konkrētas prasības, tostarp satiksmes ministra Ata Švinkas demisiju. Partija uzskata, ka ministram ir jāuzņemas politiskā atbildība par situāciju aviokompānijā un nespēju nodrošināt tās rentabilitāti.
Premjere Evika Siliņa ir apliecinājusi gatavību pat koalīcijas izjukšanai, ja tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstu lidsabiedrībai. Viņasprāt, nacionālās aviokompānijas finanšu stabilitāte šobrīd ir prioritāte pār valdības pašreizējo sastāvu.
Kopumā tas ir vienkāršs veids, kā uzturēt sistēmu darbībā, ja puses spēj vienoties par kopīgiem mērķiem, taču pašreizējās "trīs punktu" prasības no ZZS puses norāda uz smagām sarunām. Labs vadītājs vienmēr pamana šādas detaļas, kur politiskās ambīcijas sāk dominēt pār saimniecisko loģiku.
Aviokompānijas finanšu rādītāji un nākotnes perspektīvas
Lai gan "airBaltic" apgrozījums pēdējā gada laikā ir audzis, sasniedzot gandrīz 780 miljonus eiro, uzņēmums joprojām strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Situāciju sarežģī fakts, ka plānotais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) šobrīd ir apturēts nelabvēlīgas tirgus situācijas dēļ. Prognozes liecina, ka nākamajā ziemas sezonā aviokompānijai varētu būt nepieciešama vēl apjomīgāka naudas injekcija – līdz pat 150 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrs ir norādījis, ka tiek meklēti dažādi risinājumi kapitāla piesaistei, neaprobežojoties tikai ar biržu. Tomēr opozīcija un daļa koalīcijas partneru pieprasa skaidrāku plānu, kā uzņēmums kļūs rentabls un pārtrauks būt atkarīgs no valsts budžeta līdzekļiem..