Jūnijā Latvijā 27% elektroenerģijas ir saražoti saules elektrostacijās, 52% - hidroelektrostacijās, bet no fosilajiem energoresursiem – tikai 1% no visa elektroenerģijas ražošanas apjoma. Kopumā jūnijā Latvijā saražotas 239 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 52% mazāk nekā maijā, bet vienlaikus par 13% vairāk nekā pirms gada. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā sasniedza 508 GWh, kas ir par 5% mazāk nekā maijā un par 0,2% vairāk nekā pirms gada, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Jūnijā tika saražoti tikai 47% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada augusta, iztrūkstošais apjoms - 269 GWh importētas no kaimiņvalstīm.
Iestājoties sausākam laikam un mazinoties ūdens pieplūdei upēs, hidroelektrostacijās ir vērojams lielākais ražošanas kritums – jūnijā tika saražotas vien 124 GWh, kas ir par 67% mazāk nekā maijā un par 48% vairāk nekā pirms gada. Tajā pašā laikā saules elektrostaciju devums turpināja pieaugt arī jūnijā, sasniedzot 64 GWh, kas veido nedaudz vairāk nekā ceturtdaļu (27%) no kopējā Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma.
Arī Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas ražošanas apjomi samazinājušies, attiecīgi par 7% un 4%. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš pieauga līdz 913 GWh, savukārt Igaunijā tas samazinājās, sasniedzot 523 GWh.
Jau ziņots, ka 2024. gada jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 91,73 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 21% vairāk nekā maijā un attiecībā pret 2023. gada jūniju cena ir par 7% zemāka.
Jūnijā vērojams vidējās elektroenerģijas cenu pieaugums visā Eiropā: augstākā vidējā elektroenerģijas cena – 105,46 EUR/MWh bija Polijā, savukārt zemākā Somijā – 36,06 EUR/MWh.
Mēneša vidējā elektroenerģijas cena Baltijas valstīs vienoti bija 91,73 EUR/MWh, kas ir palielinājums par 21% pret iepriekšējo mēnesi, ko izraisīja elektroenerģijas izstrādes samazinājums, kā arī ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās savienojuma Estlink-2 remontdarbu dēļ.
Jūnijā salīdzinājumā ar maiju elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm kopumā pieauga par 23%, vislielākais importētā apjoma pieaugums no Zviedrijas - par 28,1%, no Polijas par 20,6% un no Somijas apgabala par 15,1%.
AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.
Par AS "Augstsprieguma tīkls"
AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" 68,46 % kapitāldaļu.
AST
