Ikviens no mums ir labi pazīstams ar modes industrijas radīto ietekmi. Ik gadu Eiropā tiek radīti padsmit miljoni tonnu tekstila atkritumu, no kuriem tikai maza daļa šobrīd tiek pārstrādāti. Arī Latvijā šī problēma ir aktuāla, tādēļ atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "AJ Power Recycling" veica atkārtotu Latvijas iedzīvotāju aptauju*, lai noskaidrotu, kā ir mainījušies iedzīvotāju tekstila patēriņa un šķirošanas paradumi gada laikā. Pirmo reizi aptauja veikta 2023. gada martā un otrreiz – 2024. gada februārī.
“Latvijā gadā vidēji tiek ievesti vairāk nekā 25 tūkstoši tonnu jauna un lietota tekstila, turklāt ik gadu gandrīz tāds pats apjoms tekstila atkritumu nonāk nešķirotajos atkritumos. Esam priecīgi, ka iedzīvotājiem ir pieaugusi vēlme šķirot tekstilu, par ko liecina aptaujas dati, salīdzinot ar 2023. gadu. Iedzīvotāju skaits, kas izmanto iespēju nodot tekstilu, gada laikā ir pieaudzis no 56% uz 61% jeb par 5%. Jau vairāk nekā 75 apdzīvotās vietās Latvijā esam izvietojuši vairāk nekā 240 violetas krāsas tekstila konteinerus, kuru skaitu, pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas, plānojam arī pakāpeniski palielināt,” norāda AS “AJ Power Recycling” valdes loceklis Uldis Skrebs.
“AJ Power Recycling” aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse respondentu (62%) pēdējā gada laikā ir iegādājušies jaunu apģērbu. Taču, salīdzinot ar 2023. gadā veikto aptauju, kur 47% respondentu vismaz reizi gadā pārskatīja sava skapja saturu, 2024. gadā tie jau ir 51% Latvijas iedzīvotāju. Iespējams, šis pieaugums saistīts ar tekstila konteineru pieejamību un ilgtspējīga tekstila otrreizējās izmantošanas tēmas aktualizēšanos. Visaktīvāk jaunas preces iegādājās sievietes vecumā posmā no 18-39 gadiem, kas vismaz reizi sezonā iegādājas jaunu apģērbu, apavus, somas, aksesuārus vai mājas tekstilu. Savukārt galvenie apģērbu izvēles kritēriji ir cena (81%) un kvalitāte (76%).
Lai saprastu, cik ļoti augusi atbildīga tekstila izmantošanas popularitāte 2024. gadā, anketā tika iekļauti arī jautājumi par apģērba iegādes paradumiem. Lielākā daļa (83%) respondentu norādīja, ka labprātāk dod priekšroku jaunam, nevis lietotam apģērbam. Vienlaikus aptaujā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ne tikai labprāt iegādājas jaunu apģērbu, bet arī aktīvi labo bojātu apģērbu (84%). Galvenokārt apģērbi tiek laboti pašu spēkiem (58%), taču salīdzinoši daudz cilvēku arī dodas uz šūšanas darbnīcām (26%) vai lūdz palīdzību draugiem, paziņām un ģimenes locekļiem (22%).
Aptaujas dati liecina, ka palielinājusies arī iedzīvotāju informētība par viņu dzīvesvietas tuvumā pieejamajiem tekstilizstrādājumu nodošanas punktiem (no 47% 2023. gadā uz 54% 2024. gadā). Līdzīgi novērojams, ka tekstilizstrādājumu nodošanas punkti viena gada laikā ir kļuvuši sasniedzamāki, jo palielinājies aptaujāto skaits, kas norāda, ka tie ir ērti pieejami (no 35% 2023. gadā uz 43% 2024. gadā).
Šogad tekstila nozarē gaidāmas būtiskas izmaiņas − Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem, līdzīgi kā tas ir jau iepakojumam vai riepām un citiem materiāliem. To piemēros uzņēmumiem, kas Latvijā pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus, jo materiāla dzīvescikla beigās tas pārtop par atkritumu un ir atbilstoši jāapsaimnieko. Tas ir arī nozīmīgs solis ilgtspējīgas tekstila ražošanas un patēriņa virzienā. Izmaiņām nevajadzētu krasi sadārdzināt tekstilizstrādājumu cenas. Tie būs aptuveni 3-5 centi mazākiem tekstilizstrādājumiem, bet lielākiem tekstilizstrādājumiem aptuveni 20-30 centi par vienību. Šīs izmaiņas palīdzēs samazināt tekstila atkritumu apjomu un veicināt to otrreizējo apriti, kā arī pārstrādi ar mērķi radīt jaunus materiālus.
“AJ Power Recycling” atgādina: lai nodotie apavi, apģērbi būtu derīgi atkārtotā apritē, būtiski, ka sašķirotie tekstilizstrādājumi nav bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju. Tiem jābūt sausiem un bez pelējuma. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas. Tomēr svarīgi piebilst, ka šajos konteineros iespējams nodot arī mājas tekstilu, somas un jostas.
Tekstila šķirošanas konteineru apsaimniekošanu nodrošina “AJ Power Recycling” sadarbības partneris SIA “3R”.
*Aptauja tika veikta 2024. gada februārī sadarbībā ar “Mindscan”. Kopumā aptaujā piedalījās 500 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, no kuriem vairākums (41%) ir no Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales, savukārt nedaudz mazāka daļa no Rīgas.
Par AS "AJ Power Recycling":
Lai veicinātu tekstila šķirošanas iespējas un otrreizējo apriti Latvijā, “AJ Power Recycling” iesaistās tekstila šķirošanas sistēmas attīstībā, nodrošinot šķirošanas pieejamību, kā arī veicot atbildīgu tekstila materiālu savākšanu un apsaimniekošanu. AS “AJ Power Recycling” darbojas izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas sistēmās, kuras pārrauga Valsts vides dienests (VVD). AS “AJ Power Recycling” uzņēmumiem sniedz 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. AS “AJ Power Recycling” ietilpst uzņēmumu grupā “AJ Power”. “AJ Power” darbojas kopš 2014. gada, un tās apgrozījums 2022. gadā bija 90 miljoni eiro.
AJ Power Recycling":
