Saskaņā ar jaunākajiem Valsts vides dienesta apkopotajiem datiem par 2022. gadu*, Latvijas tirgū gadā tiek novietots vairāk nekā 41 000 tonnu plastmasas iepakojuma, bet tikai nepilna puse – aptuveni 19 000 tonnu – tiek pārstrādāta. Kā noskaidrots Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) šogad Eiropas Savienības (ES) LIFE projekta ietvaros veiktajā pētījumā**, Latvijā 40% no veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumiem ir daudzslāņaini, tādējādi samazinot iespēju tiem nonākt otrreizējā pārstrādē.
LBTU veiktais pētījums rāda, ka bieži produktu iepakojumi tiek radīti, nedomājot par pārstrādi, iepakojamais materiāls tiek izmantots par daudz, un vienas produkta vienības iepakošanai tiek izmantoti daudzveidīgi iepakojuma materiāli. Piemēram, katram desmitajam produktam (7%) veikalu plauktos iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, taču vēl daļai sekundārais iepakojums ir tikai mārketinga veicinātājs un nav saistīts ar produkta funkcionalitātes nodrošināšanu.
Produktu ražotāji, izvēloties iepakojumu savam produktam, grēko, arī norādot informāciju par iepakojuma sastāvu vai pārstrādājamību, – proti, bieži iepakojumu materiāli ir marķēti ar nesalasāma izmēra burtiem un simboliem vai uz iepakojuma norādīts nepareizs, neprecīzs materiāla marķējuma attēlojums. Protams, ir arī izcilnieki, kuri norādes uz marķējuma veido ļoti profesionāli. Tāpat uz iepakojumiem bieži ir pārlieku daudz krāsu, lieli apdrukas laukumi utt., kas apgrūtina būtiskās informācijas uztveri, kā arī iepakojumu tālāku pārstrādi. Kā secināts LBTU pētījumā, iepakojuma un produktu ražotāju un pakotāju iespējas mainīt daudzveidīgos daudzslāņu materiālu iepakojumus uz monomateriāliem ir un būs izaicinājumiem bagāts process, jo jāņem vērā dažādi aspekti. Turklāt iepakojuma ekosistēmā iesaistītajiem dalībniekiem ir dažāda izpratne par to, kuri un kādi iepakojumi ir vai nav pārstrādājami.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta profesore un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava: “Būtisks iepakojuma uzdevums ir ne tikai pasargāt produktu, bet arī nodrošināt tā kvalitāti, drošību un maksimāli pagarināt derīguma termiņu. Ne mazāk nozīmīgs faktors ir iepakojuma ilgtspējas un pārstrādes iespējamība. Raugoties uz pētījuma datiem, redzam, ka ražotāju izpratne par to ir atšķirīga. To ietekmē ne tikai daudzveidīgais tirgū pieejamais materiālu klāsts un konkurence, bet arī izmaksas, iepakošanas tehnoloģiju iespējas, iepakojuma funkcionalitāte, ērtums lietošanas procesā un produktu derīguma termiņu izmaiņas, ar ko atsevišķos gadījumos var nākties sastapties, izvēloties ražošanai alternatīvu materiāla veidu. Tomēr ir vērā ņemama nianses – piemēram, iepakojuma apjoms, ko jau šobrīd var samazināt un pielāgot produkta izmēram vai tilpumam, etiķešu un apdrukas laukumu izmēri, kā arī vienota marķējuma izmantošana konkrētiem iepakojuma materiālu veidiem.”
LBTU pētījumā analizēti aptuveni 5000 iepakojumu, un rezultāti rāda, ka no izmantoto materiālu klāsta vislielākā vienveidība ir bezalkoholisko dzērienu PET pudelēm, bet vislielākā materiālu daudzveidība – saldumiem (it īpaši mazajos iepakojumos), čipsiem un šokolādēm. Kā norāda LBTU eksperte, vairumā gadījumu, mainot daudzslāņu iepakojuma materiālus ar barjerīpašībām uz pārstrādājamiem iepakojuma materiāliem ar līdzvērtīgu efektu, ražotājiem izmaksas pieaugtu aptuveni par 30%. Tādēļ lielākā daļa ražotāju nesteidz priekšroku dot dabai draudzīgākiem un vieglāk pārstrādājamiem produktu iepakojumiem.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis: “ES direktīvās jau tuvākajiem gadiem noteiktas augstas prasības plastmasas iepakojuma pārstrādei un noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai. Turklāt Eiropas Komisija savā brīdinājuma ziņojumā, ko šovasar saņēmušas 13 dalībvalstis, tai skaitā Latvija, norāda uz riskiem iepriekšminētās prasības neizpildīt. Raugoties uz pētījuma datiem, ir redzamas nianses, kas jāņem vērā jau normatīvo aktu līmenī – jāizveido vienoti nosacījumi, kas veicinātu straujāku pāreju uz pārstrādājama iepakojuma ražošanu un izmantošanu. Pretējā gadījumā attapsimies tad, kad būs jau par vēlu. Un tad ieguvēji būs tie, kuri jau laikus savā darbībā ieviesuši ilgtspējas stratēģijas pārstrādājama iepakojuma ražošanai.”
Jau ziņots, ka ES dalībvalstīm tuvākajos gados jāsasniedz ambiciozi mērķrādītāji attiecībā uz plastmasas iepakojuma pārstrādi: līdz 2025. gadam jāspēj pārstrādāt 50% no kopējā tirgū novietotā daudzuma, savukārt līdz 2035. gadam – jau 65%. Kaut arī Latvija salīdzinājumā ar vidējo ES rādītāju (23%) pārsniegusi 40% pārstrādes slieksni, veikalu plauktos vēl arvien ir daudz plastmasas iepakojuma, kas pārstrādei nav derīgs. Rezultātā Latvija ik gadu Eiropas Savienībai maksā nodokli par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, kas par pērno gadu bija vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Lai meklētu risinājumus, kā uzlabot iepakojumu pārstrādājamību un veicināt to pārstrādi, ceturtdien, 16. novembrī, nozares eksperti tikās ikgadējā “Latvijas Zaļā punkta” rīkotajā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem”, kuras saturs šogad tika veltīts iepakojumu (it īpaši plastmasas iepakojumu) pārstrādes problemātikai.
Par SIA “Latvijas Zaļais punkts”
SIA "Latvijas Zaļais punkts” ir dibināta 2000. gada 11. janvārī un ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006. gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.
“Latvijas Zaļais punkts”
