Augustā tomātiem vienlaikus nepieciešams spēks augļu nogatavināšanai, mīkstuma veidošanai un jaunu ķekaru uzturēšanai. Šajā laikā dārzā bieži novērojamas divas izplatītas problēmas: augļi sāk plaisāt vai ilgi paliek zaļi un cieti.
Pareizi izvēlēti kopšanas paņēmieni ļauj šīs grūtības novērst un nodrošināt labu ražas kvalitāti. Rakstā apskatīti galvenie augsnes mitrināšanas, mēslošanas un krūmu veidošanas principi, kas palīdz saglabāt augu veselību un veicina pakāpenisku augļu ienākšanos.
Vērojamā tomātu plaisāšana visbiežāk ir saistīta ar krasām mitruma svārstībām augsnē. Kad pēc ilgāka sausuma perioda augs strauji saņem lielu ūdens daudzumu, mīkstums izplešas ātrāk par miziņu.
Savukārt lēna krāsas maiņa var liecināt par nepiemērotu barības vielu līdzsvaru vai pārāk dāsnu lapotni, kas aizsedz saules gaismu. Izprotot šos procesus, ir viegli pielāgot ikdienas darbus dārzā.
Laistīšanas režīms un mitruma saglabāšana augsnē
Tomātu kopšanā būtiska nozīme ir stabilitātei. Vislabāk augus mitrināt regulāri, izmantojot mērenu daudzumu remdena ūdens. Ūdeni no akas vai dziļurbuma ieteicams vispirms pastādināt tvertnē, lai tas sasniegtu gaisa temperatūru, jo auksts šoks saknēm var apgrūtināt barības vielu uzsūkšanos. Laistīšanu veic tieši pie auga pamatnes, cenšoties nesamitrināt lapas.
Praktisks novērojums: Augu stāvokli viegli noteikt pēc to lapām. Ja dienas karstumā tās nedaudz savērpjas, bet vakarā atkal iztaisnojas, tas ir dabiskas pielāgošanās process. Ja lapas paliek savērpušās arī vēsākās diennakts stundās, augsnei trūkst mitruma.
Lai mitrums iztvaikotu lēnāk un saknes būtu pasargātas no pārkaršanas, dobes ieteicams pārklāt ar organisku materiālu. Šim nolūkam labi noder pļauta zāle vai salmi aptuveni piecu līdz septiņu centimetru biezā slānī. Šāds pārklājums palīdz uzturēt vienmērīgu mikroklimatu augsnē.
Papildmēslojuma izvēle augļu attīstības fāzē
Katrai augšanas fāzei atbilst savas barības vielu vajadzības. Vasaras otrajā pusē slāpekļa mēslojumu izmantošanu ierobežo, jo tas veicina zaļās masas augšanu, kavējot augļu gatavošanos. Šajā periodā priekšroka dodama savienojumiem, kas satur kāliju un fosforu. Šie elementi palīdz veidot stingrāku mīkstumu un uzlabo garšas īpašības.
Minerālie maisījumi: Var izmantot kālija un fosfāra minerālmēslus, kurus atšķaida ūdenī un iestrādā mitrā augsnē atbilstoši ražotāja norādītajām devām.
Organiskās alternatīvas: Kālija papildināšanai bieži izmanto koksnes pelnu uzlējumu, ko sagatavotā veidā lej pie krūmu saknēm.
Mikroelementu līdzsvars: Kalcija klātbūtne ir svarīga, lai novērstu bojājumu rašanos augļa galotnē. Kalciju saturinošus līdzekļus vislabāk izsmidzināt tieši uz lapām.
Ja uz lapām parādās neierastas pazīmes, tās var kalpot par norādi par minerālvielu trūkumu. Piemēram, izteikts violeti sārts tonis lapu apakšpusē liecina par fosfāra trūkumu, savukārt tumši, iegrimuši plankumi uz pašiem augļiem norāda uz nevienmērīgu mitruma uzņemšanu vai kalcija nepietiekamību. Šādos gadījumos vispirms sakārto laistīšanas grafiku un tikai pēc tam pielāgo papildmēslojumu.
Populārākie raksti šobrīd
Krūmu retināšana un profilaktiskie pasākumi
Lai saules gaisma piekļūtu katram ķekaram un gaiss brīvi cirkulētu starp stādiem, tomātu krūmus nepieciešams regulāri kopt. Lieko sānu dzinumu jeb padušu izgriešana palīdz augam novirzīt resursus jau esošo augļu ienākšanai. Tāpat ieteicams pakāpeniski noņemt apakšējās lapas, kas atrodas tuvu zemei.
Dzinumu saīsināšana: Galotņu un lieko sānu zariņu apcirpšana apstādina jaunu ziedu veidošanos, dodot spēku jau aizmetušajiem augļiem.
Atbalsta nodrošināšana: Garākus un smagākus zarus piesien pie balstiem, lai tie nenolūztu un augļi nesaskartos ar mitru zemi.
Higiēna dobēs: Dzeltējošas vai bojātas lapas regulāri aizvāc no siltumnīcas vai dobes, uzturot tīru vidi ap augiem.
Vēsākās naktīs un mitrā laikā palielinās sēnīšu slimību risks. Profilaksei izmanto mikroorganismus saturošus bioloģiskos preparātus, ar kuriem profilaktiski apstrādā lapojumu. Savlaicīgi veikta kopšana un mērena pieeja visos darbos nodrošina veselīgu vidu dārzā un stabilu ražu līdz pat rudenim.