ANO Drošības padomē nesen izskanējuši asi paziņojumi, kas tieši skāruši Latviju. Krievijas vēstnieks šajā starptautiskajā organizācijā Vasīlijs Ņebenzja nācis klajā ar publiskiem draudiem, apgalvojot, ka dalība NATO nespēs nosargāt mūsu valsti.
Viņš izmantoja Krievijas specdienestu izplatīto informāciju, mēģinot pārliecināt klātesošos, ka Ukraina izmanto Baltijas valstu teritoriju militāriem mērķiem. Baltijas valstis šos izteikumus tūlītēji nosaukušas par bīstamiem izdomājumiem un reaģējušas ar diplomātiskām protesta notām.
ANO sēde Ņujorkā sākotnēji bija plānota, lai runātu par situāciju Ukrainā un pievērstu pasaules uzmanību Krievijas triecieniem pret mierīgajiem iedzīvotājiem un humānās palīdzības sūtījumiem. Tomēr Krievijas pārstāvis izmantoja šo tribīni, lai vērstos pret Latviju. Viņš paziņoja, ka uz Latvijas militārajām bāzēm Ādažos, Lielvārdē, Daugavpilī, Jēkabpilī un arī Sēlijā jau esot nosūtīti ukraiņu bezpilota lidaparātu spēki.
Krievijas vēstnieks apgalvoja, ka viņu rīcībā esošā tehnika ļauj precīzi noteikt dronu palaišanas vietas. Viņš pat pieminēja pagājušā gada decembra notikumus, sasaistot tos ar mēģinājumiem uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Savā runā viņš tieši vērsās pie Latvijas pārstāves, sakot, ka Krievijas izlūkdienestam esot labi zināmas koordinātas lēmumu pieņemšanas centriem Latvijā un ka sekošot neizbēgams atbildes trieciens.
Latvijas stingrā atbilde ANO sēdē
Latvijas pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes nepalika atbildi parādā un turpat sanāksmju zālē noraidīja visus apsūdzības punktus. Viņa uzsvēra, ka šie paziņojumi ir pilnīgi meli un tīri izdomājumi. Latvijas diplomāte norādīja, ka nevēlas tērēt pārējo padomes dalībnieku laiku, lai detalizēti atspēkotu katru vārdu mutiski, tāpēc Latvijas oficiālā pozīcija tiks iesniegta rakstiski.
Savu uzrunu Latvijas vēstniece noslēdza ar precīzu situācijas raksturojumu, bilstot, ka šāda agresīva retorika, dezinformācija un draudu izteikšana patiesībā liecina par izmisumu un vājumu. Viņa arī atgādināja, ka pasaule jau iepriekš ir redzējusi līdzīgus melus, kas citās reizēs tikuši vērsti pret citām valstīm. Viņa piebilda, ka ir pagodināta par to, ka šajā reizē uzmanība ir pievērsta tieši Latvijai, jo tas tikai apliecina mūsu valsts stingro nostāju.
Krievijas agresīvie izteikumi nepalika nepamanīti arī no citu valstu puses. ASV vēstnieka vietniece ANO Temija Brūsa skaidri norādīja, ka šādiem draudiem tik augsta līmeņa starptautiskā organizācijā vispār nav vietas. Krievijas rīcību un izteikumus sēdes laikā stingri nosodīja arī vairāku Eiropas valstu vēstnieki, apliecinot solidaritāti Baltijai.
Tūlīt pēc šīs sanāksmes sekoja arī praktiska diplomātiskā rīcība tepat Eiropā. Visas trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – nekavējoties izsauca Krievijas vēstniecību pārstāvjus savās galvaspilsētās. Šo tikšanos laikā Krievijas pusei tika oficiāli iesniegtas protesta notas, kurās izteikts stingrs nosodījums par ANO zālē runātajiem meliem un mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā.
Ukrainas redzējums un ekspertu vērtējums
Arī Ukraina pauda pilnīgu atbalstu un solidaritāti Baltijas valstīm šajā situācijā. Ukrainas Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, skaidrojot Krievijas patiesos nolūkus. Pēc viņu teiktā, Krievija šobrīd pati apzināti virza savus bezpilota lidaparātus Baltijas valstu virzienā un vienlaikus izmanto šo situāciju, lai izvērstu ļoti intensīvu propagandas kampaņu starptautiskajā telpā.
Ārpolitikas pētnieki un drošības eksperti, vērtējot šos pēdējo dienu notikumus, norāda, ka šāda rīcība ir klasisks iebiedēšanas mēģinājums. Krievija apzināti cenšas radīt spriedzi un sēt nedrošību Baltijas valstu sabiedrībā, izmantojot skaļus paziņojumus un nepamatotus pārmetumus. Eksperti aicina saglabāt mieru un atcerēties, ka šādi propagandas uzbrukumi visbiežāk ir domāti tieši publiskās telpas ietekmēšanai, nevis reālām militārām darbībām.