Latvijas politiskajā un tiesiskajā telpā pašlaik aktuāls ir jautājums par tā dēvēto kokrūpnieku krimināllietu. Publiski izskanējuši būtiski pārmetumi un pretrunīgi paziņojumi starp tiesībsargājošo iestāžu vadību un procesā iesaistītajām personām.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters ir nācis klajā ar asu vērtējumu par bijušā zemkopības ministra Armanda Krauzes paustajiem izteikumiem saistībā ar izmeklēšanas gaitu. Šī lieta skar plašu amatpersonu un uzņēmēju loku, kā arī nopietnus valsts līdzekļu zaudējumus, radot plašu rezonansi sabiedrībā pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Pretrunas liecībās un procesuālajā kārtībā
Ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā TV3 ir norādījis, ka Zaļo un zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze sniedz nepatiesu informāciju par savu lomu un tiesībām kriminālprocesā. Politiķis iepriekš apgalvoja, ka viņam bijusi iespēja pašam izvēlēties laiku kriminālprocesuālo darbību veikšanai.
Prokuratūras vadītājs uzsver, ka šādi apgalvojumi neatbilst tiesiskajai realitātei. Kriminālprocesu vada un lēmumus par darbību laiku pieņem tikai un vienīgi izmeklētāji. Persona, pret kuru sākts process, nevar iepriekš zināt savu statusu vai plānotās izmeklēšanas darbības.
Cita nesakritība saistīta ar politiķa paziņojumu par došanos uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Ģenerālprokurors paskaidroja, ka konkrēto lietu izmeklē prokuratūra. Līdz ar to Krauzem neesot bijis nekāda tiesiska pamata vai iemesla vērsties šajā birojā.
Šāda rīcība tiesībsargājošo iestāžu skatījumā tiek vērtēta kā politisks šovs, kas mērķtiecīgi veidots pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Izmeklēšanas iestādes līdz šim nav novērojušas politiķa vēlmi reāli sadarboties ar prokuratūru lietas apstākļu noskaidrošanai.
Bijušais ministrs savukārt savu pozīciju skaidroja citādi. Operatīvo darbību dienā viņš apgalvoja, ka ir procesa dalībnieks, jo pats iepriekš esot iesniedzis iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
Pēc viņa teiktā, visas veiktās darbības bijušas saistītas tieši ar šo iesniegumu. Politiķis arī pauda, ka nodevis savus datus izmeklētājiem un viņam ticis paskaidrots, ka viņš nav aizturēts. Svarīgi saprast, ka šajā posmā tiesiskie statusi un pušu argumenti būtiski atšķiras.
Iesaistītās personas un tiesiskie statusi
Kokrūpnieku lietā juridiski noteiktais statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess – ir piemērots vairākām augsta līmeņa amatpersonām un uzņēmējiem. To vidū ir bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, pašreizējais valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš un ministrijas Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele. Tāpat sarakstā ir bijušais ministrs Armands Krauze.
Izmeklēšana skar arī akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" vadību. Statuss piemērots bijušajam valdes priekšsēdētājam Pēteram Putniņam, padomes priekšsēdētājai Zanei Driņķei un padomes priekšsēdētāja padomniekam Valdim Lūkam. No privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām procesā iesaistīti Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, uzņēmuma "Pata Strenči" amatpersona un Valmieras novada domes deputāts Reinis Muižnieks, kā arī kompānijas "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.
Pašlaik nevienai no šīm personām nav piemēroti drošības līdzekļi. Likums nosaka, ka drošības līdzekli var piemērot tikai tad, ja personai ir noteikts aizdomās turētā vai apsūdzētā statuss. Šobrīd nevienam lietā iesaistītajam šāda statusa nav. Vienīgais izņēmums ir bijis Raivis Kronbergs, kurš tika īslaicīgi aizturēts kriminālprocesa izpratnē. Tas notika saistībā ar iespējamu pretdarbību izmeklēšanai tās aktīvajā fāzē.
Izmeklēšanas virzieni un finansiālie zaudējumi
Kriminālprocess tika uzsākts šī gada martā, un tajā pašlaik tiek vērtēti divi galvenie virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar Zemkopības ministrijas amatpersonu rīcību. Tiek pārbaudīts, vai šīs personas ir ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli, lai prettiesiski nodrošinātu atbalstu kokrūpniecības nozarei.
Otrais izmeklēšanas virziens skar uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" amatpersonas. Šajā gadījumā tiek izvērtēta iespējama nolaidība un bezdarbība. Izmeklētāji uzskata, ka šīm amatpersonām bija tiesiskas un praktiskas iespējas novērst valstij nodarīto kaitējumu, taču tās nav rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Šīs iespējamās bezdarbības rezultātā Latvijas valstij ir radīti finansiāli zaudējumi. To apjoms pašlaik tiek lēsts aptuveni 50 miljonu eiro apmērā.
Attiecībā uz privātpersonām, tostarp Uldi Mierkalnu un citiem uzņēmējiem, kuri nav valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes saskata iespējamu atbalsta sniegšanu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.