Šajā rakstā aplūkota partijas "Latvija pirmajā vietā" līdera Aināra Šlesera politiskā darbība un publiskie izteikumi saistībā ar karu Ukrainā. Materiāls apkopo faktus par to, kā politiķa paustie viedokļi ir mainījušies laika gaitā un kā tie atšķiras atkarībā no uzrunātās auditorijas.
Tāpat tiek analizēta sakritība starp politiķa vārdiem publiskajā telpā un reālo rīcību, balsojot par svarīgiem lēmumiem Saeimā. Šis apskats palīdz izprast politiskos procesus un vēstījumus, kas sasniedz Latvijas iedzīvotājus dažādos informācijas kanālos.
Nostājas maiņa un komunikācija sociālajos tīklos
Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Ainārs Šlesers pret iespējamo karu un sankcijām izturējās skeptiski. Viņš kritizēja tos politiķus, kuri brīdināja par gaidāmo agresiju, un uzskatīja, ka šāds scenārijs nav reāls. Tomēr pēc tam, kad sākās Krievijas iebrukums, politiķis atzina savu sākotnējo kļūdu vērtējumā. Šajā laikā viņa vadītā partija arī norobežojās no biedriem, kuri atteicās nosodīt Krievijas rīcību.
Pētot aktivitātes sociālajos tīklos, redzams, ka vēstījumi latviešu un krievu valodā ne vienmēr ir identiski. Lai gan abās valodās tiek pausts kara nosodījums, krievvalodīgajai auditorijai paredzētajā saturā Ukrainas tēma reizēm parādās retāk vai citādā kontekstā.
Piemēram, uzrunājot krievvalodīgos sekotājus, uzsvars biežāk tiek likts uz iekšējo mieru Latvijā un nepieciešamību izvairīties no konfliktiem sabiedrības vidū, nevis uz tiešu atbalstu Ukrainai.
Datu analīze rāda, ka politiķa ieraksti sasniedz plašu auditoriju – viņa sekotāju skaits tuvojas simtam tūkstošu. Pirms kara sākuma un tā pirmajās dienās publicētie video guva simtiem tūkstošu skatījumu. Šajos materiālos nereti tika izmantoti citāti no ārvalstu medijiem vai politiķiem, kas saskanēja ar nepieciešamību uzturēt dialogu ar kaimiņvalsti, lai izvairītos no plašākas eskalācijas.
Ekonomiskās attiecības un nākotnes perspektīvas
Viens no jautājumiem, kurā politiķa viedoklis ir palicis nemainīgs, ir pragmatiska pieeja ekonomiskajai sadarbībai. Ainārs Šlesers regulāri uzsver, ka Latvija nevar mainīt savu ģeogrāfisko atrašanās vietu, tādēļ pēc kara beigām attiecības ar Austrumiem būs jāveido no jauna. Viņš norāda, ka sankcijas agri vai vēlu tiks atceltas un tad Latvijai jābūt gatavai atjaunot tranzīta un loģistikas nozari.
Šāda pieeja tiek pamatota ar valsts ekonomiskajām interesēm. Politiķis uzskata, ka ostu un dzelzceļa infrastruktūra ir jāizmanto maksimāli efektīvi. Viņš arī izteicis prognozes, ka tieši ASV varētu būt viena no pirmajām valstīm, kas mainīs sankciju politiku, kad iestāsies miers, tāpēc Latvijai vajadzētu piesaistīt stratēģiskos investorus no Rietumiem, lai nodrošinātu kravu plūsmu nākotnē.
Tajā pašā laikā publiskajā telpā izskan kritika par to, ka šādi uzskati varētu būt saistīti ar personīgajām biznesa interesēm, īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas Rīgas ostā. Politiķis gan šādus apgalvojumus noraida, uzsverot, ka viņa prioritāte ir Latvijas kā neatkarīgas Eiropas Savienības dalībvalsts labklājība un spēja tirgoties globālajā tirgū.
Balsojumi Saeimā un informācijas patiesums
Analizējot darbu parlamentā, redzams, ka "Latvija pirmajā vietā" kopumā atbalsta Ukrainas suverenitāti un tās integrāciju Eiropas struktūrās. No 15 svarīgiem balsojumiem partija ir balsojusi "par" gandrīz visos gadījumos. Tomēr paša partijas līdera personīgā dalība balsojumos ir bijusi neregulāra. Ir fiksēti gadījumi, kad viņš nav piedalījies balsošanā par ziņojumiem, kuros nosodīta Krievijas agresija vai pausts atbalsts Ukrainas uzvarai.
Atsevišķos gadījumos politiķis ir izvēlējies nebalstīt konkrētus lēmumus, pamatojot to ar nesaskaņām par detaļām. Piemēram, viņš neatbalstīja aicinājumu piegādāt Ukrainai noteikta veida ieročus, kas spēj sasniegt mērķus dziļi pretinieka teritorijā. Tāpat viņš ir bijis skeptisks pret strauju ekonomisko saišu pārtraukšanu, piemēram, ierobežojot mangāna rūdas tranzītu caur Latviju.
Svarīgi pievērst uzmanību arī informācijai, ko politiķis izplata savos sociālajos tīklos. Arī pēc iebrukuma sākuma viņa profilos reizēm parādās video vai ziņas, kas satur nepārbaudītus apgalvojumus par korupciju Ukrainā vai tās vadības tēriņiem. Faktus pārbaudītāji norāda, ka daļa no šīs informācijas ir nepatiesa vai sagrozīta, kas atbilst zināmiem propagandas motīviem par Rietumu palīdzības nelietderīgu izmantošanu.