Naktī uz sestdienu vairākos Latvijas novados iedzīvotāji saņēma šūnu apraides paziņojumus par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Šis drošības pasākums tika īstenots pēc tam, kad robežas tuvumā tika fiksēti vairāki bezpilota lidaparāti.
Nacionālie bruņotie spēki apstiprināja, ka situācija tika kontrolēta un neviena svešzemju ierīce Latvijas teritorijā neiekļuva. Rakstā apkopota informācija par dienestu rīcību, iedzīvotāju novērojumiem un vispārējiem drošības ieteikumiem līdzīgās situācijās.
Situācijas attīstība naktī un dienestu reakcija
Sestdienas naktī Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Balvu novadu iedzīvotāji savos tālruņos saņēma brīdinājuma ziņas. Šūnu apraide ir salīdzinoši jauna, bet efektīva metode, kā operatīvi informēt konkrēta reģiona cilvēkus par potenciālu bīstamību.
Bruņoto spēku sensori fiksēja vairākus lidojošus objektus kaimiņvalsts pusē, kas radīja nepieciešamību pēc pastiprinātas uzmanības. Lai gan robežas pārkāpumi netika konstatēti, preventīvie pasākumi tika veikti pilnā apmērā, iesaistot arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājus.
Naktī iedzīvotāji ziņoja par redzētiem droniem un pat iespējamiem ugunsgrēkiem, tomēr vēlāk noskaidrojās, ka šiem novērojumiem bijis cits iemesls. Bruņoto spēku pārstāvji norādīja, ka cilvēki, visticamāk, par droniem noturējuši gaisā paceltos iznīcinātājus, savukārt ziņas par ugunsgrēkiem neapstiprinājās kā saistītas ar robežas incidentiem.
Reģiona pašvaldības šoreiz nodrošināja savlaicīgu un skaidru komunikāciju sociālajos tīklos, skaidrojot notiekošo un mierinot iedzīvotājus. Tas ir svarīgs uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, jo saprotama informācija palīdz mazināt satraukumu. Pašlaik uz austrumu robežas ir nosūtītas papildu pretgaisa aizsardzības vienības, kas pastāvīgi monitorē situāciju kopā ar sabiedrotajiem.
Drošības pasākumi un praktiskā rīcība
Apdraudējuma gadījumā ir svarīgi saglabāt mieru un sekot līdzi oficiālajiem paziņojumiem vietnē 112.lv vai saņemtajām īsziņām. Ja saņemts brīdinājums un atrodaties iekštelpās, ieteicams uzturēties telpās, kuras no ēkas ārpuses atdala vismaz divas sienas. Tas nodrošina papildu aizsardzību pret iespējamām šķembām vai triecienviļņiem. Logu un durvju tuvumā atrasties nav vēlams, īpaši, ja dzirdami sprādzienam līdzīgi trokšņi.
Tiem, kuri brīdinājuma brīdī atrodas automašīnā, jārīkojas atkarībā no apstākļiem. Drošākais variants ir turpināt ceļu līdz tuvākajai stabilajai ēkai vai patvērumam. Ja tas nav iespējams, ieteicams izkāpt no transportlīdzekļa, attālināties no ceļa un meklēt drošāku vietu pie dabas objektiem vai reljefa padziļinājumiem.
Pārvietošanos var atsākt tikai tad, kad ir saņemts atbildīgo dienestu paziņojums vai ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš pēdējām trokšņu aktivitātēm. Fakti rāda, ka steiga šādās situācijās var būt bīstama, tāpēc labāk nogaidīt vismaz desmit minūtes pēc pēdējā incidenta.
Gaisa telpas monitorings un nākotnes perspektīvas
Kamēr turpinās karadarbība Ukrainā, Latvijas gaisa telpas drošība paliek prioritāte. Gadījumi, kad ārvalstu bezpilota lidaparāti pietuvojas robežai, var atkārtoties, un dienesti ir gatavi šādiem scenārijiem.
Šūnu apraides izmantošana Latgalē pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi par ierastu praksi, kas ļauj iedzīvotājiem laicīgi uzzināt par izmaiņām drošības situācijā. Man patīk uzsvērt, ka sagatavotība nav tas pats, kas bailes – tā ir vienkārši atbildīga attieksme pret esošo realitāti.
Pašvaldību vadītāji un bruņotie spēki cieši sadarbojas, lai katrs ziņojums būtu pamatots. Monitorings notiek nepārtraukti, un sabiedroto spēku klātbūtne gaisa telpā ir viens no garantētājiem mierīgai situācijai. Iedzīvotājiem, kuri nedzīvo tiešā robežas tuvumā, ieteicams sazināties ar saviem radiniekiem un paziņām apdraudētajās zonās, lai pārliecinātos, ka viņi ir informēti un zina, kā rīkoties.