Pēdējā laikā fiksētie bezpilota lidaparātu incidenti Latvijas gaisa telpā ir izgaismojuši vairākus būtiskus valsts aizsardzības un komunikācijas aspektus. Rakstā tiek analizēta esošā situācija saistībā ar drona nokrišanu Rēzeknes novadā un ekspertu vērtējums par bruņoto spēku spējām reaģēt uz šādiem draudiem.
Tāpat tiek apskatīti ierosinājumi par mobilajām vienībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu operatīvāku rīcību nākotnē. Galvenā uzmanība pievērsta tam, kāpēc līdzšinējie drošības pasākumi varētu būt nepietiekami pieaugoša dronu skaita gadījumā.
Ekspertu vērtējums par aizsardzības spējām
Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs ir paudis viedokli, ka aizsardzības resori patlaban nav pilnībā gatavi efektīvi notriekt vai piespiedu kārtā nosēdināt svešus dronus.
Lai gan Latvija publiski tiek saukta par dronu lielvalsti, praktiskais rezultāts aizsardzības jomā šobrīd nešķiet pilnīgs. Karadarbība Ukrainā ilgst jau vairākus gadus, un tajā abas puses arvien intensīvāk izmanto dažāda tipa bezpilota lidaparātus.
Tas liecina, ka līdzīgi gadījumi pie Latvijas robežām var kļūt par biežāku parādību. Fakti rāda, ka pareiza vide ir izšķiroša, īpaši tad, ja runa ir par militāro gatavību un tehnoloģisko nodrošinājumu.
Analizējot nesenos notikumus, kad valsts teritorijā ielidoja vairāki droni, rodas pamatots jautājums par rīcību gadījumos, ja šo lidaparātu skaits būtu ievērojami lielāks. Patlaban iztrūkst skaidra mehānisma, kā neitralizēt liela apjoma dronu grupas.
Kvalitatīva rezultāta pamatā ir pacietība, izstrādājot un ieviešot jaunas stratēģijas, taču aktuālā situācija prasa ātrus lēmumus un tehniskus uzlabojumus. Eksperti norāda, ka ir jāstiprina mobilās grupas, kuras varētu ātri izbraukt uz notikuma vietu un neitralizēt objektus. Šādās vienībās būtu lietderīgi iesaistīt gan zemessargus, gan robežsargus, taču tam ir nepieciešams specifisks aprīkojums un papildu apmācība.
Notikumu hronoloģija un iedzīvotāju informēšana
Saskaņā ar oficiālo informāciju, ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpu no Krievijas puses šķērsoja vairāki bezpilota lidaparāti. Viens no tiem nokrita Rēzeknes pusē, sabojājot naftas produktu uzglabāšanas vietu, bet ziņas par otro iespējamo aparātu vēl tiek precizētas.
Reaģējot uz situāciju, bruņotie spēki un glābšanas dienesti izsūtīja šūnu apraides paziņojumus iedzīvotājiem Ludzas, Balvu un Rēzeknes novados. Pirmie brīdinājumi tika izsūtīti neilgi pēc pulksten četriem rītā, bet bīstamības beigas tika izsludinātas tikai pusdeviņos no rīta. Dabā viss ir savstarpēji saistīts, un tas attiecas arī uz komunikācijas tīkliem – jo skaidrāka ir informācijas aprite, jo mazāks ir sabiedrības apjukums.
Tomēr šis process ir izpelnījies kritiku par novēlotu reaģēšanu. Sabiedrības informēšana ir būtisks drošības elements, taču esošā kārtība ne vienmēr ļauj operatīvi brīdināt katru iedzīvotāju reāllaikā.
Bruņotie spēki uzsver, ka, turpinoties agresijai kaimiņvalstīs, iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamu dronu pietuvošanos robežai arī turpmāk. Zināšanas un pieredze palīdz sasniegt mērķi, tāpēc šobrīd notiek darbs pie sistēmu izvērtēšanas, lai saprastu, kāpēc paziņojumi dažviet sasniedza cilvēkus vēlāk nekā plānots.
Nepieciešamās izmaiņas un turpmākā rīcība
Lai Latvija būtu spējīga efektīvāk aizsargāties pret gaisa telpas pārkāpumiem, eksperti uzskata, ka steidzami ir jāsakārto normatīvā bāze. Likumi šobrīd skaidri nenosaka visas pilnvaras un rīcības algoritmus brīdī, kad svešs drons atrodas virs apdzīvotām vietām vai kritiskiem infrastruktūras objektiem.
Bezdarbība šajā jomā var novest pie nopietnākām sekām, ja incidentu skaits pieaugs. Tikpat svarīgi ir nodrošināt pierobežas vienības ar moderniem pretdronu līdzekļiem, kas ļauj neitralizēt objektus bez lieka riska apkārtējai videi. Svarīgi ir rīkoties savlaicīgi, pirms kārtējā incidenta, lai valsts drošības iestādes būtu soli priekšā potenciālajiem apdraudējumiem.
Nacionālās drošības komisijas pārstāvji un citas amatpersonas turpina vērtēt Aizsardzības ministrijas darbu šajā krīzes situācijā. Galvenie secinājumi liecina, ka ir nepieciešams ciešāks darbs pie taktikas pilnveidošanas un tehnoloģiskā nodrošinājuma palielināšanas.
Iedzīvotājiem savukārt ir ieteicams saglabāt mieru, taču sekot līdzi oficiālajiem dienestu paziņojumiem un šūnu apraides ziņām savos tālruņos. Gatavība šādiem incidentiem turpmāk būs viens no valsts aizsardzības prioritārajiem virzieniem, jo bezpilota tehnoloģiju loma mūsdienu konfliktos tikai palielinās.