Latvijā pašlaik tiek izskatīts ierosinājums mainīt kārtību, kādā tiek piešķirts un saglabāts "Goda ģimenes" statuss. Galvenā iecere paredz, ka ģimenes varētu saglabāt šo statusu un tam piesaistītās atlaides līdz pat brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību.
Šobrīd situācija ir tāda, ka daudzas kuplas ģimenes zaudē atbalstu brīdī, kad vecākie bērni sāk patstāvīgu dzīvi, lai gan jaunākie vēl ir mazi. Plānotās izmaiņas palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgāku attieksmi pret visām daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi no bērnu vecuma starpības.
Iniciatīvas pirmsākumi un iedzīvotāju viedoklis
Diskusijas par izmaiņām sākās pēc tam, kad vietnē "Manabalss.lv" tika savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu. Vecāki norādīja uz nepilnībām esošajā sistēmā, kuras dēļ ģimenes ar lielu vecuma starpību starp bērniem priekšlaicīgi zaudē daudzbērnu ģimenes statusu. Piemēram, ja vecākie bērni pabeidz studijas un kļūst patstāvīgi, ģimene vairs netiek uzskatīta par kuplu, pat ja tajā vēl aug mazi bērni.
Daudzbērnu vecāki uzsver, ka "Goda ģimenes" apliecība sniedz jūtamu atbalstu ikdienas izdevumu segšanā. Aprēķini rāda, ka dažām mājsaimniecībām šīs atlaides palīdz ietaupīt pat piekto daļu no kopējā budžeta.
Īpaši augstu tiek vērtēti atvieglojumi reģionālajam sabiedriskajam transportam, kas ir būtisks izdevumu pozīcija ģimenēm, kuras dzīvo ārpus lielajām pilsētām. Tāpat statusa saglabāšana tiek uztverta kā simbolisks valsts novērtējums par bērnu audzināšanu.
Valsts un pašvaldību sniegtie atvieglojumi
Pašlaik "Goda ģimenes" statusa īpašnieki var izmantot dažāda veida valsts un pašvaldību nodrošinātas priekšrocības. Starp tām ir ievērojamas atlaides transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim. Šie atvieglojumi ir tieši saistīti ar valsts budžeta dotācijām, un lielāko daļu finansējuma šim mērķim novirza Satiksmes ministrija.
Jaunās ieceres īstenošanai būs nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta. Provizoriskie aprēķini liecina, ka tie varētu būt vairāki simti tūkstoši eiro gadā. Atbildīgās amatpersonas norāda, ka precīzas summas vēl tiks pārrēķinātas, ņemot vērā to, cik ģimenēm izdosies atjaunot iepriekš zaudēto statusu. Plānots, ka likumprojekts tiks skatīts paātrinātā kārtībā, lai izmaiņas varētu stāties spēkā savlaicīgi.
Uzņēmēju loma un turpmākie soļi
Papildus valsts atbalstam, "Goda ģimenes" programmai ir piesaistīti vairāk nekā 600 privātie uzņēmēji, kuri piedāvā savas preces un pakalpojumus ar atlaidēm. Tas aptver plašu loku – no pārtikas veikaliem līdz izklaides un izglītības iestādēm. Tā kā plānotās izmaiņas palielinās apliecību saņēmēju skaitu, ir svarīgi noskaidrot uzņēmēju gatavību turpināt dalību programmā.
Sabiedrības integrācijas fonds plāno veikt aptauju, lai saprastu, kā uzņēmēji vērtē gaidāmo mērķa grupas paplašināšanos. Tas ir būtisks solis, jo programmas efektivitāte lielā mērā balstās uz brīvprātīgu privātā sektora iesaisti.
Izmaiņas prasīs arī tehniskus uzlabojumus informācijas sistēmās, lai apliecību izsniegšana un kontrole noritētu bez kavēšanās. Paredzēts, ka jaunā kārtība varētu sākt darboties no 2027. gada 1. janvāra, sniedzot stabilāku atbalstu kuplajām ģimenēm ilgtermiņā.