Saeimas atbildīgā komisija ir atbalstījusī būtiskas izmaiņas "Rail Baltica" projekta pārvaldībā, kas paredz lielāku Ministru prezidenta iesaisti un atbildību. Turpmāk premjeram divas reizes gadā būs oficiāli jāziņo Saeimai par projekta virzību, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu starp izpildvaru un parlamentu.
Šāds lēmums pieņemts, lai stiprinātu kontroli pār vērienīgo infrastruktūras objektu un skaidrāk definētu dažādu institūciju pienākumus. Izmaiņas likumā ietver arī jaunus nosacījumus projekta finansēšanai, īpašumtiesībām un praktiskajiem būvniecības posmiem.
Izmaiņas projekta uzraudzībā un vadībā
Diskusijas par premjera lomu projektā aizsākās ar ierosinājumu mainīt veidu, kādā Saeima saņem ziņas par paveikto. Sākotnēji bija paredzēts, ka ziņojumus sniegs gan premjers, gan satiksmes ministrs, taču deputāti lēma, ka tieši valdības vadītājam ir jāuzņemas galvenā atbildība par starpnozaru projekta uzraudzību.
Tas nozīmē, ka premjers nebūs tikai starpnieks satiksmes ministra sagatavotajai informācijai, bet gan aktīvi piedalīsies procesa koordinēšanā.
Līdztekus ziņošanas pienākumam likuma grozījumi precizē arī citu ministriju lomu. Tā kā "Rail Baltica" skar ne tikai transporta nozari, bet arī reģionālo attīstību un valsts drošību, atbildības jomas tiek sadalītas plašāk.
Projekta pirmā kārta, ko plānots pabeigt līdz 2030. gada beigām, prioritāri koncentrēsies uz funkcionālu savienojumu starp Baltijas valstīm, savukārt pilna projekta tvēruma īstenošana Latvijā sekos nākamajos posmos.
Finansējums un infrastruktūras pielietojums
"Rail Baltica" būvniecība tiks īstenota, pielāgojoties pieejamajiem līdzekļiem un piesaistot dažādus finanšu avotus. Likumā tagad noteikts, ka projektu drīkst finansēt ne tikai no Eiropas Savienības instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no pašvaldību līdzekļiem, privātiem ieguldījumiem un aizdevumiem. Šāda pieeja ļauj elastīgāk plānot darbus, ja vien tas negatīvi neietekmē valsts kopējo budžeta bilanci un atbilst stingriem finanšu disciplīnas noteikumiem.
Vēl viens būtisks aspekts ir dzelzceļa infrastruktūras duālais pielietojums. Tas nozīmē, ka jaunā līnija būs paredzēta ne tikai civilajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, bet arī militārām vajadzībām.
Šāda stratēģija palīdz stiprināt reģionālo drošību, nodrošinot ātru un efektīvu militāro kravu un personāla loģistiku nepieciešamības gadījumā. Visa izbūvētā infrastruktūra paliks valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā.
Būvniecības procesa paātrināšana
Lai novērstu lieku kavēšanos, likumprojekts paredz atteikties no publiskās apspriešanas tieši attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistīto būvju izveidi. Šāds solis skaidrots ar to, ka objekts ir atzīts par nacionālo interešu objektu. Iepriekšējā pieredze rādīja, ka pašvaldību izvirzītie papildu nosacījumi pēc sabiedriskajām apspriešanām varēja būtiski sadārdzināt vai sarežģīt būvniecības gaitu.
Tāpat grozījumi ļauj apvienot vides aizsardzības procedūras ar projektēšanas darbiem. Tas ļauj veikt nepieciešamos izpētes un dokumentu saskaņošanas procesus vienlaikus, nevis gaidīt viena posma pilnīgu noslēgumu, lai sāktu nākamo.
Kopējās projekta izmaksas Baltijā laika gaitā ir pieaugušas līdz pat 23,8 miljardiem eiro, kas uzsver nepieciešamību pēc maksimāli efektīvas un pārskatāmas pārvaldības, lai sasniegtu mērķi – savienot Tallinu ar Lietuvas un Polijas robežu pa modernu Eiropas platuma sliežu ceļu.