Latgales vēstniecība "Gors" ir nozīmīgs kultūras centrs ne tikai Rēzeknē, bet visā pierobežas reģionā, nodrošinot augstvērtīgus pasākumus un uzturot vietējo identitāti. Šobrīd aktuāls kļuvis jautājums par šī objekta pārvaldības modeļa maiņu, paredzot, ka valsts pārņemtu kontroli pār koncertzāles darbību.
Tas nepieciešams, lai stabilizētu iestādes juridisko un finansiālo stāvokli, saglabājot tās pieejamību sabiedrībai. Politiķi un nozares eksperti strādā pie jauna likumprojekta, kas precīzi definētu valsts un pašvaldības pienākumu sadali šajā procesā.
Šis raksts apskata plānotās izmaiņas, juridisko risinājumu meklēšanu un to, kā jaunais pārvaldības modelis ietekmēs koncertzāles ikdienas darbu un finanšu plūsmu. Informācija balstīta uz aktuālajiem lēmumiem, kas skar Latgales reģiona kultūras dzīvi.
Politisks atbalsts un juridiskie uzlabojumi
Diskusijas par valsts lielāku iesaisti "Gora" darbībā turpinās jau kādu laiku. Pašlaik ir skaidrs politiskais atbalsts tam, ka valstij ir jāpārņem vismaz kontroles vairākums šajā objektā. Galvenais iemesls šādam solim ir koncertzāles stratēģiskā nozīme.
Tā nav tikai ēka priekšnesumiem, bet gan būtisks punkts valsts kultūras politikā un drošības stiprināšanā pierobežā. Tāpēc ir svarīgi, lai iestādes vadība būtu stabila un neatkarīga no vienas pašvaldības finansiālajām svārstībām.
Lai gan iecere ir skaidra, procesā ir radušies juridiski sarežģījumi. Kultūras ministrijas sākotnēji piedāvātais likumprojekts saskārās ar iebildumiem no Saeimas Juridiskā biroja puses. Juristi norādīja uz iespējamiem tiesiskiem riskiem, kas saistīti ar īpašuma tiesībām un pārvaldības formām.
Šobrīd norit darbs pie tā, lai šos šķēršļus novērstu un izveidotu tādu redakciju, kas atbilstu visām likuma prasībām. Mērķis ir pieņemt galīgo lēmumu tuvākajā laikā, lai pieliktu punktu ilgstošajām neskaidrībām.
Jaunais pārvaldības modelis un nodibinājuma izveide
Paredzēts, ka koncertzāles pārvaldīšanai tiks izveidots īpašs nodibinājums. Tā dibinātāji būtu vairākas puses: Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rēzeknes pašvaldība, kā arī valsts uzņēmums "Latvijas koncerti" un esošā SIA "Austrumlatvijas koncertzāle". Šāda apvienība ļautu piesaistīt dažādu jomu zināšanas un resursus, nodrošinot kvalitatīvu saturu un efektīvu saimniekošanu.
Nodibinājuma vadības struktūra tiktu veidota no padomes un valdes. Padomē darbotos pieci locekļi – pa vienam no katras iesaistītās iestādes. Savukārt valdes locekli izvēlētos atklātā konkursā uz piecu gadu termiņu, kas nodrošinātu caurspīdīgu un profesionālu vadību.
Būtiski, ka pati koncertzāles ēka Rēzeknē joprojām paliktu pašvaldības īpašumā. To plānots nodot nodibinājumam bezatlīdzības lietošanā jeb patapinājumā uz visu nodibinājuma darbības laiku. Šajā periodā pašvaldībai nebūtu tiesību ēku pārdot, ieķīlāt vai citādi ierobežot tās izmantošanu, tādējādi garantējot, ka ēka vienmēr kalpos kultūras mērķiem.
Finansējums un praktiskā ietekme
Koncertzāles uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, un tās gada apgrozījums ir aptuveni divi miljoni eiro. Pašlaik lielāko daļu finansējuma veido pašvaldības dotācija, Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtie līdzekļi un pašas koncertzāles ieņēmumi no biļetēm un telpu nomas.
Jaunais modelis paredz deleģēšanas līgumus, kur Kultūras ministrija uzticētu nodibinājumam profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu un starptautisku projektu īstenošanu Latgalē. Savukārt pašvaldība turpinātu atbalstīt interešu izglītību un vietējos kultūras uzdevumus.
Šādas izmaiņas ir saistītas arī ar Rēzeknes pašvaldības finansiālajām saistībām. Uz 2026. gada sākumu kredīta atlikums par koncertzāles būvniecību joprojām ir ievērojams – vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Valsts iesaiste palīdzētu mazināt risku, ka pašvaldības budžeta grūtības varētu ietekmēt "Gora" darbību.
Ja gadījumā puses nespēs vienoties par ēkas lietošanas noteikumiem četru mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās, valstij ir tiesības izstrādāt īpašu likumprojektu par īpašuma pārņemšanu savā kontrolē. Tas nodrošina drošības spilvenu iestādes nepārtrauktai funkcionēšanai.