Jūrmalas dome nesen izskatīja iedzīvotāju ierosinājumu, kas paredzēja mainīt kārtību, kādā pilsētā tiek atjaunoti meži pēc koku ciršanas. Iniciatīvas autori aicināja ieviest noteikumu, ka par katru nocirsto koku tajā pašā teritorijā obligāti jāiestāda jauns stāds.
Tāpat tika rosināts pilsētas mežos ierobežot smagās tehnikas izmantošanu un padarīt informāciju par mežsaimnieciskajiem darbiem publiski pieejamāku. Pēc rūpīgas apstākļu izvērtēšanas pašvaldība lēma šo priekšlikumu pašreizējā formā neatbalstīt, pamatojot to ar dabas procesiem un saimniecisko loģiku.
Dabas apstākļi un koku sugu īpatnības
Lielākā daļa Jūrmalas pašvaldības mežu ir īpaši aizsargājami Eiropas nozīmes biotopi, kuros galvenā koku suga ir priede. Pašvaldības speciālisti skaidro, ka meža atjaunošana ir tieši pakārtota šai koku sugai un vietējiem augšanas apstākļiem. Priede ir ļoti gaismas prasīgs koks. Ja jauni stādi tiek iestādīti tieši zem veco koku vainagiem vai pārāk blīvās audzēs, tie bieži vien nīkuļo, cieš no slimībām un galu galā iet bojā.
Tāpēc vietās, kur mežs jau ir pietiekami biezs un atbilst normatīvajiem rādītājiem, papildu koku stādīšana tiek uzskatīta par neefektīvu rīcību. Tas nozīmē, ka jaunu koku stādīšana pēc principa "viens pret vienu" ne vienmēr ir bioloģiski pamatota. Turpretim vietās, kur meža atjaunošana ir nepieciešama un paredzēta likumā, darbi tiek plānoti mērķtiecīgi.
Pašlaik Jūrmalā ir apzinātas trīs konkrētas teritorijas, kurās plānots iestādīt vairākus tūkstošus sertificētu stādu. Atkarībā no vietas tie būs priedes, bet mitrākos nogabalos – bērzi vai melnalkšņi.
Mežizstrādes tehnika un apsaimniekošanas plāni
Attiecībā uz prasību aizliegt smago tehniku pilsētas mežos, pašvaldība norāda uz praktisko pusi. Mūsdienu meža kopšanas darbi bez specializētas tehnikas ir gandrīz neiespējami, tādēļ pilnīgs tās aizliegums netiek izskatīts. Tehnikas izmantošana ļauj darbus veikt ātrāk un organizētāk, pat ja tas sākotnēji rada satraukumu iedzīvotājos. Fakts ir tāds, ka racionāla pieeja palīdz uzturēt mežu drošā stāvoklī visiem pilsētas iedzīvotājiem.
Domes sniegtā informācija liecina, ka daudzviet Jūrmalas mežos inventarizācija jeb datu apkopošana par koku stāvokli nav veikta ilgāku laiku. Daudzi meža masīvi nav tikuši plānveidīgi apsaimniekoti kopš neatkarības atjaunošanas, tādēļ šobrīd galvenā prioritāte ir aktuālās situācijas apzināšana.
Tikai pēc tam, kad būs skaidri dati par katru meža gabalu, varēs izstrādāt precīzus apsaimniekošanas plānus. Šajā procesā pašvaldība plāno uzklausīt arī nevalstisko organizāciju un vides ekspertu viedokļus, lai rastu līdzsvaru starp dabas aizsardzību un pilsētvides prasībām.
Sabiedrības viedoklis un turpmākā rīcība
Jautājums par koku ciršanu Jūrmalā kļuva īpaši aktuāls pēc 2024. gada vasaras spēcīgajām vētrām. Toreiz vairākās vietās tika veiktas sanitārās cirtes, lai novāktu bīstamos un bojātos kokus.
Šie darbi izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā un neapmierinātību daļā vietējo iedzīvotāju, kuri saskatīja riskus meža ainavas saglabāšanai. Opozīcijas pārstāvji sēdes laikā norādīja, ka iedzīvotāju aktivitāte ir signāls nepieciešamībai pēc skaidrākas komunikācijas par to, kas un kāpēc mežos tiek darīts.
Lai gan iedzīvotāju iniciatīva netika apstiprināta tās sākotnējā formā, pašvaldības lēmums uzsver nepieciešamību pēc jaunas un precīzas mežu inventarizācijas. Tas ir pirmais solis, lai mežu apsaimniekošana kļūtu caurskatāmāka.
Galvenais secinājums ir tāds, ka meža atjaunošana nav tikai stādīšanas process, bet gan sarežģītu dabas apstākļu un saimniecisko lēmumu kopums. Turpmākā mežu attīstība pilsētā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies saskaņot dabas procesus ar iedzīvotāju vēlmi redzēt zaļu un sakoptu vidi.