Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunā sabiedrību, uzsverot ikdienas izvēļu un savstarpējās attieksmes izšķirošo lomu. Šī svētku diena kalpo kā atskaites punkts tam, cik tālu esam tikuši kopš 1990. gada, kad tika pieņemti valstij svarīgākie lēmumi.
Rakstā aplūkota prezidenta paustā atziņa par brīvības cenu, kā arī vēsturiskie fakti, kas pavadīja deklarācijas pieņemšanu pirms 36 gadiem. Galvenā doma ir vērsta uz to, ka mūsu valsts nākotne nav atkarīga no ārējiem apstākļiem, bet gan no katra iedzīvotāja rīcības šodien.
Prezidenta uzruna un brīvības vērtība
Edgars Rinkēvičs savā sveicienā norāda, ka Latvijas likteni pamatā nosaka mūsu pašu attieksme vienam pret otru. Viņš atgādina, ka brīvība un demokrātija nav noslēgts process vai vienreiz nokārtots eksāmens, bet gan nepārtraukta mācīšanās un ikdienas darbs. Prezidents aicina apzināties, ka viss labais ir mūsu pašu rokās, un arī problēmu cēloņi vispirms jāmeklē savā rīcībā, nevis jāvairās no atbildības, vainojot citus.
Sveicienā uzsvērts, ka neatkarība dod iespēju pašiem uzdot jautājumus un meklēt uz tiem atbildes, lai cik tas brīžiem būtu nogurdinoši. Tā ir privilēģija, ko ieguvām pirms vairākiem gadiem un ko nepieciešams sargāt katru dienu.
1990. gada 4. maija izšķirošie notikumi
Vēsturiskie dati liecina, ka ceļš uz 1990. gada 4. maija balsojumu bija neziņas un pamatota satraukuma pilns. Tajā dienā 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".
Tas nebija pašsaprotams rezultāts, jo apkārtējā politiskā situācija bija saspringta un lēmuma pieņēmēji rēķinājās ar nopietniem riskiem. Pie parlamenta ēkas visu dienu atradās tūkstošiem iedzīvotāju, kuri sekoja līdzi notiekošajam un vēlāk sveica deputātus ar ziediem un ovācijām.
Pēc vēsturiskā balsojuma toreizējais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs informēja PSRS vadību par to, ka Latvija sāk pārejas periodu valstiskās neatkarības atjaunošanai. Līdzīgi vēstījumi tika nosūtīti arī citām pasaules valstu valdībām. Man svarīgi ir darbi, nevis gari vārdi. Tas bija brīdis, kad sabiedrības griba un politiskā drosme sakrita, ļaujot Latvijai atgriezties uz pasaules kartes kā patstāvīgai valstij. Reizēm labāk ir mazāk runāt, bet vairāk izdarīt.
Atbildība par valsts nākotni šodien
Mūsdienu skatījumā 4. maija notikumi māca, ka brīvība nozīmē tiesības un pienākumu rīkoties pašiem. Prezidents savā uzrunā uzsver, ka nav nepieciešams "izgudrot riteni no jauna", bet gan katru rītu sev pajautāt, vai vēlamies dzīvot brīvā Latvijā. Ja atbilde ir apstiprinoša, tad ir jāceļas un jādara savs darbs pēc labākās sirdsapziņas. Es ticu, ka lietu būtība slēpjas vienkāršībā.
Lai gan ārējie izaicinājumi pastāv vienmēr, tiešā ietekme uz mūsu dzīvi ir mūsu savstarpējai cieņai un godīgumam. Valsts stiprumu veido ne tikai vēstures pieminēšana, bet arī reāla, ikdienišķa rīcība. Patiesība parasti atrodas kaut kur pa vidu.
Godinot neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu, iedzīvotāji tiek aicināti novērtēt to, ka šodien varam paši veidot savu vidi un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz mūsu pašu vērtībām un vajadzībām.