Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar pašmāju māksliniekiem ir uzsācis protesta akciju, vēršoties pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē. Centrālais simbols šajā iniciatīvā ir mākslinieka Kriša Salmaņa radītais vizuālais tēls, kas pārveido biennāles tradicionālo emblēmu politiskā paziņojumā.
Rakstā aplūkota šī protesta būtība, mākslas institūciju loma konfliktu laikā un Latvijas paviljona dalībnieku nostāja. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā vizuālā valoda var tikt izmantota, lai izgaismotu starptautiskās sabiedrības lēmumu sekas un iestātos par vērtībām, kas pārsniedz tikai estētisku baudījumu.
Simbolikas maiņa un politiskais vēstījums
Kriša Salmaņa radītais dizains piedāvā kritisku skatījumu uz Venēcijas biennāles oficiālo identitāti. Tradicionālais vaļņu motīvs šajā interpretācijā ir pārtapis par Kremļa mūri, norādot uz mākslas pasaules piekāpību un nespēju ieņemt stingru pozīciju pret agresiju.
Sarkanā krāsa, kas parasti rotā izstādes reklāmas materiālus, jaunajā kontekstā tiek uztverta kā tiešs atgādinājums par vardarbību un zaudētajām dzīvībām. Šīs pārmaiņas vizuālajā valodā kalpo kā spogulis institucionālai "neitralitātei", kas izvēlas ignorēt skarbo realitāti mākslas svētku aizsegā.
Protesta akcija ietver arī atsauci uz Tomasa Manna literāro darbu "Nāve Venēcijā". Šoreiz šis nosaukums tiek lietots nevis kā romantisks sižets, bet gan kā simbolisks spriedums pašai biennālei.
Organizatori uzskata, ka lēmums pieļaut agresorvalsts dalību liecina par institūcijas morālu krīzi un nevēlēšanos saskatīt acīmredzamo. Šāda pieeja pārvērš prestižo mākslas forumu par vietu, kur zem liekulības maskas tiek pieļauta cinisma izpausme.
Latvijas paviljona atklāšana un akcija "Death in Venice"
Piektdien, 8. maijā, Venēcijas biennāles ietvaros durvis vērs Latvijas paviljons ar nosaukumu "Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises". Tomēr svētku sajūtu aizēno fakts, ka šogad pirmo reizi kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijai atkal ir dota atļauja piedalīties šajā starptautiskajā notikumā.
Latvijas paviljona komanda, kuratori un mākslinieki kategoriski iestājas pret šādu klātbūtni, uzskatot, ka tā normalizē agresora rīcību laikā, kad tiek mērķtiecīgi iznīcināts kaimiņvalsts kultūras mantojums.
Lai paustu savu nostāju, Latvijas pārstāvji aicina visus izstādes apmeklētājus un viesus iesaistīties akcijā "Death in Venice". Tā norisināsies visas biennāles laikā līdz pat novembra beigām.
Dalība šajā akcijā tiek uzskatīta par iespēju katram individuāli paust protestu pret imperiālo domāšanu un starptautiskās mākslas vides liekulību. Latvijas komanda uzsver, ka klusēšana šādā situācijā ir līdzvērtīga piekrišanai, tādēļ mākslinieku balss ir jādara dzirdama.
Starptautiskā reakcija un žūrijas atkāpšanās
Skandāls ap Krievijas dalību ir izraisījis nopietnas sekas ne tikai Latvijas paviljona līmenī, bet arī visas biennāles struktūrā. Tikai dažas dienas pirms oficiālās atklāšanas no saviem pienākumiem ir atkāpusies starptautiskā mākslas izstādes žūrija.
Šāds solis ir tieša reakcija uz lēmumu pieļaut agresorvalsts klātbūtni, un tas liecina par dziļu iekšēju šķelšanos mākslas ekspertu vidū. Žūrijas locekļu izvēle atteikties no prestižā amata ir skaidrs signāls, ka institucionālie lēmumi nav palikuši bez ievērības.
Šī situācija iezīmē jaunu posmu mākslas pasaules diskusijās par to, vai kultūra var palikt nošķirta no politikas. Latvijas mākslinieku un institūciju rīcība rāda, ka māksla ir cieši saistīta ar sociālajiem procesiem un morālu atbildību. Biennāle, kas tradicionāli tiek uzskatīta par miera un sadarbības platformu, šobrīd ir kļuvusi par vietu, kur tiek pārbaudīta starptautisko organizāciju integritāte.