Janvāra un februāra laikapstākļi šogad ir radījuši ievērojamu energoresursu patēriņa pieaugumu, kas tiešā veidā atspoguļojas iedzīvotāju saņemtajos rēķinos. Lai mazinātu tūlītējo finansiālo slodzi uz mājsaimniecībām, Ekonomikas ministrija un pakalpojumu sniedzēji ir vienojušies par konkrētiem atbalsta mehānismiem.
Galvenā uzmanība tiek veltīta iespējām rēķinu apmaksu veikt elastīgāk, piemēram, izmantojot izlīdzinātos vai atliktos maksājumus. Tāpat pilsētās tiek ieviesti moratoriji soda naudām, lai iedzīvotāji varētu pakāpeniski segt radušos parādus bez papildu uzrēķiniem.
Galvenie norēķinu veidi un atvieglojumi pilsētās
Siltumapgādes uzņēmumi sadarbībā ar namu apsaimniekotājiem piedāvā divus galvenos risinājumus paaugstināto rēķinu apmaksai: izlīdzināto maksājumu un atlikto maksājumu.
Izlīdzinātais maksājums ļauj kopējo sezonas summu sadalīt vienādās daļās visa gada garumā, tādējādi izvairoties no krasām izmaksu svārstībām ziemas mēnešos. Savukārt atliktais maksājums paredz iespēju daļu no summas samaksāt vēlāk, kad temperatūra paaugstināsies un enerģijas patēriņš dabiski saruks.
Daudzās Latvijas pilsētās ir ieviesta prakse nepiemērot līgumsodus par kavētiem maksājumiem šajā periodā. Piemēram, Rīgā "Rīgas siltums" un "Rīgas namu pārvaldnieks" ir apturējuši kavējuma procentu aprēķināšanu līdz pavasara beigām.
Arī Siguldas, Ogres un Jelgavas novados pakalpojumu sniedzēji piedāvā individuālus grafikus vai divdaļīgus tarifus, kas daļu ziemas izmaksu ļauj segt vasaras mēnešos. Daugavpilī rēķinu mazināšanai tiek izmantoti arī tehniski risinājumi, nedaudz samazinot siltumtīklu ūdens temperatūru, kas ļauj ietaupīt uz kopējo patēriņu.
Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem
Elektroenerģijas patēriņš 2026. gada janvārī Latvijā sasniedza augstāko līmeni pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Tas veicināja arī cenu pieaugumu biržā, kas tieši skāra tos lietotājus, kuriem ir mainīgās cenas līgumi. Lai situāciju stabilizētu, lielākie tirgotāji, tostarp "Latvenergo", ir apņēmušies nepiemērot elektroenerģijas atslēgšanu maksājumu kavējumu gadījumā līdz pavasara beigām.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta aizsargātajiem lietotājiem – daudzbērnu ģimenēm, personām ar invaliditāti un trūcīgām mājsaimniecībām. Šīs grupas var saņemt automātisku elektroenerģijas rēķina samazinājumu līdz 25 eiro mēnesī.
Pašlaik Latvijā šādu atbalstu saņem vairāk nekā 90 000 lietotāju. Tirgotāji, piemēram, "Tet", "Enefit" un "Virši Renergy", ir apliecinājuši gatavību vienoties par individuāliem rēķinu nomaksas grafikiem, sadalot parādu summu pat uz 12 mēnešiem.
Mājokļa pabalsts un energoefektivitātes nozīme
Pašvaldību sociālie dienesti nodrošina mājokļa pabalstu kā primāro atbalsta rīku mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem. Šis pabalsts ir paredzēts ne tikai apkures un elektrības segšanai, bet arī apsaimniekošanas maksai, ūdensapgādei, atkritumu izvešanai un pat interneta pakalpojumiem. Pabalsta apmēru aprēķina individuāli, izvērtējot mājsaimniecības kopējos ienākumus un faktiskos komunālo pakalpojumu izdevumus.
Dati liecina, ka būtisku lomu rēķinu apmērā spēlē ēkas tehniskais stāvoklis. Aukstos periodos starpība starp siltinātām un neremontētām mājām kļūst īpaši izteikta. Nesiltinātās mājās rēķinu pieaugums var sasniegt pat 75%, savukārt renovētās ēkās, lai gan patēriņš pieaug, kopējās izmaksas par kvadrātmetru saglabājas ievērojami zemākas.
Valsts institūcijas turpina strādāt pie rīcības plāna, lai pēc apkures sezonas beigām izvērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas noteikumos, kas regulē siltumenerģijas piegādi un norēķinu kārtību nākotnē.