Latvija un Lietuva ir pieņēmušas lēmumu neļaut Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu ceļā uz Maskavu. Šāds solis ir saistīts ar plānoto vizīti uz 9. maija pasākumiem Krievijas galvaspilsētā, par ko ziņo kaimiņvalstu mediji.
Gaisa telpas izmantošanas aizliegums amatpersonām, kuras dodas uz šīm svinībām, ir kļuvis par ierastu praksi reģionālajā drošības politikā. Slovākijas valdības vadītājs par šo lēmumu informēja savā videouzrunā, norādot, ka būs spiests meklēt alternatīvus maršrutus.
Diplomātiskie šķēršļi un gaisa telpas kontrole
Baltijas valstu lēmums liegt pārlidojumu ir tiešs signāls par to nostāju attiecībā uz vizītēm pie Kremļa vadības pašreizējos apstākļos. Roberts Fico savā paziņojumā kritizēja šādu rīcību, uzsverot, ka Eiropas Savienības dalībvalstis šādi ierobežo citas dalībvalsts augstākās amatpersonas pārvietošanos.
Šī nav pirmā reize, kad rodas līdzīgas situācijas, jo Baltijas valstis konsekventi īsteno stingru politiku pret amatpersonām, kuras uztur draudzīgas attiecības ar pašreizējo Krievijas varu.
Alternatīvie lidojumu maršruti
Ņemot vērā Latvijas un Lietuvas noteiktos ierobežojumus, lidojuma maršruts uz Maskavu būs ievērojami garāks. Iepriekšējā pieredze rāda, ka šādos gadījumos amatpersonu lidmašīnas izvēlas apkārtceļus, kas ved pāri Ungārijai, Rumānijai un Melnās jūras neitrālajiem ūdeņiem.
Līdzīga situācija bija vērojama pagājušajā gadā, kad Igaunija liedz Slovākijas premjeram šķērsot savu teritoriju, kā arī Serbijas prezidenta gadījumā, kuram nācās mainīt plānoto lidojuma gaitu.
Šāda maršrutu maiņa prasa ne tikai vairāk laika, bet arī saskaņošanu ar vairākām citām valstīm, kas nav noteikušas šādus stingrus pārlidojumu ierobežojumus. Slovākijas premjers ir atzinis, ka šādas grūtības ir bijušas arī iepriekš un viņš ir gatavs veikt nepieciešamās izmaiņas savā grafikā.
Šī situācija uzskatāmi parāda, ka tiešais gaisa ceļš no Centrāleiropas uz Maskavu caur ziemeļiem pašlaik nav pieejams valstīm, kuru rīcība nesaskan ar Baltijas reģiona drošības interesēm.
Politiskais konteksts Eiropas Savienībā
Roberta Fico un viņa sabiedroto, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna, nostāja bieži atšķiras no vairuma Eiropas Savienības valstu kopējā kursa. Viņi tiek uzskatīti par vieniem no nedaudzajiem Eiropas līderiem, kuri joprojām uztur atklātu komunikāciju ar Krievijas vadību. Slovākijas iekšpolitikā šis jautājums tiek pasniegts kā nacionālās intereses, kamēr Baltijas valstīs to uzlūko kā apdraudējumu vienotai Eiropas pozīcijai.
Vienlaikus Ungārijā ir gaidāmas izmaiņas, jo Viktors Orbāns pēc vēlēšanu rezultātiem gatavojas atstāt valdības vadītāja amatu. Tas varētu mainīt līdzšinējo bloku, kas iestājās par pielaidīgāku politiku pret Maskavu. Tomēr pašlaik Roberts Fico turpina aizstāvēt savu redzējumu, neraugoties uz kaimiņvalstu noteiktajiem diplomātiskajiem un tehniskajiem šķēršļiem.
Notikumu attīstība liecina par pieaugošu plaisu starp dažādām Eiropas galvaspilsētām jautājumos par to, kā veidojamas attiecības ar valstīm ārpus Eiropas Savienības un NATO blokiem. Šis risinājums ir reāli izpildāms un balstīts uz skaidru faktu analīzi, bez liekiem pieņēmumiem.