Latvijas valdība ir lēmusi pārskatīt un papildināt nosacījumus, kas saistīti ar plānoto 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic". Šis lēmums paredz ieviest daudz stingrāku uzraudzību un pieprasīt papildu informāciju par finansējuma izlietojumu.
Galvenais iemesls šādai rīcībai ir nepieciešamība pielāgoties pašreizējai situācijai aviācijas nozarē, kuru ietekmē gan ģeopolitiskie saspīlējumi, gan degvielas cenu svārstības. Valdības mērķis ir nodrošināt lidsabiedrības darbības stabilitāti, vienlaikus prasot skaidru un pamatotu tālākās attīstības plānu.
Aviācijas nozares izaicinājumi un valsts rīcība
Pašreizējā situācija Tuvajos Austrumos un nemieri Hormuza šaurumā rada tiešu ietekmi uz globālo aviāciju, un Latvija nav izņēmums. Ārkārtas valdības sēdē ministri analizēja, kā šī krīze ietekmē lidojumu izmaksas un maršrutu plānošanu.
Satiksmes ministrijai ir uzdots pastiprināti sekot līdzi notikumu attīstībai un vajadzības gadījumā gatavot tiesību aktus par ārkārtas situācijas izsludināšanu nozarē. Tas ir preventīvs solis, lai valsts spētu laikus reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem un koordinēti rīkotos.
Ministru prezidente norādīja, ka daudzās valstīs patlaban vērojams aviācijas pakalpojumu nepietiekamība, un Latvijai ir jābūt gatavai līdzīgiem riskiem. Tāpēc tiek izstrādāti rīcības plāni, kuros noteiktas prioritātes gadījumam, ja situācija pasliktinātos.
Lidsabiedrības loma valsts ekonomikā tiek vērtēta ne tikai caur nodokļu iemaksām, bet arī caur tās ietekmi uz citām saistītajām nozarēm, kas padara tās stabilu darbību par būtisku faktoru kopējā tautsaimniecībā.
Prasības jaunam biznesa modelim un aizdevuma piešķiršana
Lai saņemtu plānoto 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu, "airBaltic" ir jāiesniedz detalizēts biznesa plāns, kas atbilst pašreizējai ģeopolitiskajai realitātei. Šis finansējums tiek definēts kā "tilta finansējums", kas paredzēts uzņēmuma darbības uzturēšanai pārejas periodā.
Lai gan valdība konceptuāli atbalsta aizdevumu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā diskusijas vēl turpinās. Galīgais lēmums ir atkarīgs no politisko spēku saskaņojuma un papildu sarunām ar atbildīgajām amatpersonām.
Uzņēmuma izmaksas pēdējā laikā ir pieaugušas vairāku ārēju faktoru dēļ. Konflikti Tuvajos Austrumos un energoresursu sadārdzināšanās ir likusi pārskatīt iepriekšējās prognozes. Lai gan lidsabiedrības apgrozījums pērn ir pieaudzis, sasniedzot vairāk nekā 779 miljonus eiro, un zaudējumi ir ievērojami samazinājušies, finansiālā situācija joprojām saglabājas saspringta.
Uzņēmuma vadībai ir jārod veidi, kā samazināt izdevumus un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus pasažieriem, kuru skaits turpina pakāpeniski augt.
Nākotnes perspektīvas un kapitāla piesaiste
Pašlaik Latvijas valstij pieder lielākā daļa uzņēmuma akciju, savukārt Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" kontrolē 10% daļu. Lai gan iepriekš tika apsvērta akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO iespēja, šobrīd šis process ir apturēts.
Lēmums pieņemts, izvērtējot pašreizējos finanšu rezultātus un tirgus situāciju, kas 2026. gadā nešķiet piemērota šādam solim. Tā vietā uzņēmuma vadībai ir dots plašs mandāts meklēt citus kapitāla piesaistes veidus un finanšu instrumentus.
Prognozes liecina, ka 2026. un 2027. gada ziemas sezonā lidsabiedrībai varētu būt nepieciešama papildu naudas injekcija aptuveni 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka tuvākais gads uzņēmumam būs izšķirošs, lai optimizētu darbību un atrastu jaunus investīciju avotus.
Valsts ir noteikusi, ka pat pēc iespējamām izmaiņām akcionāru struktūrā, tai jāsaglabā būtiska ietekme uzņēmuma kapitālā, nodrošinot vismaz 25% plus vienu akciju. Tas garantē, ka stratēģiski svarīgi lēmumi tiks pieņemti, ievērojot valsts intereses un nozares ilgtermiņa attīstību.