Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa ir izteikusi skaidru prasību Ekonomikas un Finanšu ministrijām rast veidu, kā sabiedrībai darīt zināmus tos uzņēmumus, kuri joprojām veic tirdzniecības darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo iepriekš dotie uzdevumi par saraksta publiskošanu līdz šim nav pilnībā izpildīti. Premjerministre uzsver, ka iedzīvotājiem ir tiesības saņemt informāciju par ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm, neatkarīgi no juridiskajiem vai birokrātiskajiem šķēršļiem.
Ministriju nostāja un pašreizējie kavēkļi
Ekonomikas ministrija norāda uz tiesiskiem ierobežojumiem, kas šobrīd liedz brīvi publicēt šādus datus. Ministrs Viktors Valainis skaidro, ka, lai gan likumdošana paredz datu aizsardzību, ministrija jau iepriekš ir divas reizes publiskojusi šādu informāciju un pēdējie pieejamie dati joprojām ir atrodami iestādes mājaslapā. Viņa vērtējumā uzņēmumu loks, kas turpina tirdzniecību, pēdējā laikā nav būtiski mainījies.
Valdības vadītāja savukārt norāda, ka sagaida nevis atrunas par likuma pantiem, bet gan konkrētus priekšlikumus, kā šos šķēršļus pārvarēt. Ekonomikas ministrijai kopā ar Finanšu ministriju ir uzdots pārrunāt nākamos soļus, lai rastu risinājumu, kas ļautu sarakstu padarīt pieejamu plašākai sabiedrībai. Šis uzdevums ir daļa no mērķtiecīga darba, lai mazinātu Latvijas ekonomisko atkarību no kaimiņvalstīm.
Sabiedrības informēšana kā godīga attieksme
Politisko aprindu pārstāvji uzsver, ka uzņēmumu saraksta atklāšana nav uztverama kā sods vai sankcija pret komersantiem. Tā vietā tā tiek definēta kā godīga attieksme pret sabiedrību, ļaujot katram iedzīvotājam pašam izvērtēt konkrētu uzņēmumu rīcību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Informācijas pieejamība palīdzētu iedzīvotājiem labāk saprast, kuras kompānijas izvēlas turpināt biznesa attiecības ar agresorvalstīm, neskatoties uz politisko fonu.
Šis jautājums ir bijis dienaskārtībā arī opozīcijas partijām, kas rosinājušas noteikt konkrētus termiņus eksportētāju un importētāju datu publiskošanai. Lai gan politiskās puses atšķiras savos redzējumos par termiņiem un metodēm, pamatdoma paliek nemainīga – ekonomisko saišu pārtraukšana ir ilgtermiņa prioritāte. Saraksta publiskošana kļūtu par instrumentu, kas ļautu sabiedrībai sekot līdzi tam, kā šī prioritāte tiek īstenota dzīvē.
Politiskās iniciatīvas un vēsturiskā pieredze
Diskusijas par uzņēmumu publiskošanu nav jaunas. Jau iepriekšējās valdības laikā tika veiktas līdzīgas darbības, tomēr pēc vadības maiņas šāda prakse uz kādu laiku apsīka. Šobrīd vērojam mēģinājumus atgriezties pie datu regulāras atjaunināšanas, lai nodrošinātu pēctecību un nezaudētu sabiedrības kontroli pār notiekošo.
Plānots, ka tuvākajā laikā atbildīgās ministrijas iesniegs ziņojumu par to, kādi grozījumi vai rīkojumi ir nepieciešami, lai saraksta publicēšana kļūtu par regulāru un juridiski pamatotu procesu. Tas nozīmē, ka valsts iestādēm būs jāatrod līdzsvars starp komercnoslēpumu un valsts drošības interesēm. Galamērķis ir skaidrs – nodrošināt, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir pēc iespējas mazāk saistīta ar valstīm, kas apdraud kopējo drošību.