Tiesā sākta izskatīt krimināllieta pret bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem. Apsūdzība balstīta uz pieciem lidojumiem, kuru organizēšanā saskatīta valsts līdzekļu izšķērdēšana gandrīz 90 000 eiro apmērā.
Citskovskis savu vainu neatzīst un nepiekrīt prasītajai kaitējuma kompensācijai. Viņš uzskata, ka atbildība par lēmumiem jāuzņemas personām, kuras šos pakalpojumus tieši pasūtīja.
Apsūdzības būtība un pušu viedokļi
Prokuratūra uzskata, ka Jānis Citskovskis kā iestādes vadītājs nav pietiekami kontrolējis, kā Ministru prezidenta birojs tērē valsts budžeta naudu. Izmeklēšanā secināts, ka četros komandējumos tika nepamatoti izmantoti speciālie līgumreisi, lai gan bija iespēja laikus iegādāties biļetes regulārajos lidojumos.
Šāda rīcība radījusi valstij zaudējumus, jo netika ievēroti taupības principi. Prokurors uzsver, ka tieši Valsts kancelejas direktors bija juridiski atbildīgs par finanšu izlietojuma likumību savā iestādē.
Turpretī Citskovskis norāda, ka lēmumus par vizīšu grafiku un transportu pieņēma premjers un viņa birojs. Pēc viņa teiktā, Valsts kancelejas vadītājam pēc likuma nebija iespēju atcelt Ministru prezidenta pieņemtos lēmumus par komandējumu norisi.
Bijušais ierēdnis uzskata, ka tiesas procesā ir būtiski noskaidrot, vai šādu reisu izmantošana vispār ir uzskatāma par noziegumu. Viņš arī pauda kritiku tiesībsargājošajām iestādēm, pārmetot nevienlīdzīgu attieksmi pret procesā iesaistītajām amatpersonām.
Tehniskas problēmas ar pierādījumu izskatīšanu
Tiesas sēdes sākumā atklājās, ka ne aizstāvībai, ne tiesai nav pieejami visi lietas materiāli. Problēmas radīja digitālie dati, kas saglabāti "Blu-ray" diskos un īpašā e-lietas formātā.
Aizstāvības advokāte norādīja, ka viņiem nav atbilstošas aparatūras, lai atvērtu KNAB iegūtos e-pastus un citus ierakstus. Prokuratūra skaidroja, ka datu apjoms bijis pārāk liels parastajām zibatmiņām, tādēļ izvēlēts šāds tehniskais risinājums.
Tiesnese uzsvēra, ka šāda situācija nav pieļaujama. Ja pierādījumi ir iesniegti tiesā, visām pusēm jābūt iespējai ar tiem iepazīties. Tiesa plāno pārbaudīt visus desmit lietas sējumus, lai saprastu, kādi vēl trūkumi varētu traucēt procesa norisei. Šīs tehniskās aizķeršanās dēļ lietas būtības izskatīšana prasīs vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.
Šādi sarežģījumi ar digitālajiem pierādījumiem tiesu praksē nav retums. Zinot šos ierobežojumus, kļūst skaidrs, ka procesa virzība būs atkarīga no tā, cik ātri izdosies nodrošināt piekļuvi informācijai visām iesaistītajām pusēm. Sabiedrības interesēs ir, lai process būtu atklāts, ko atzina arī pats apsūdzētais, neiebilstot pret sēdes audio un video ierakstīšanu.
Lietas vēsture un turpmākā gaita
Skandāls ap Kariņa lidojumiem sākās pēc tam, kad atklājās ievērojamas summas, kas iztērētas privātajiem reisiem. Valsts kontrole savā revīzijā bija norādījusi uz vēl lielākiem nepamatotiem tēriņiem – aptuveni 545 000 eiro apmērā.
Tomēr prokuratūras celtā apsūdzība attiecas tikai uz to daļu, kur saskatīta tieša ierēdņa bezdarbība. Sākotnēji lietā bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču vēlāk tās statuss tika mainīts uz liecinieku.
Citskovskis iepriekš intervijās atklāja, ka izmeklēšanas laikā tikušas noklausītas viņa privātās sarunas. Viņš arī apgalvoja, ka pēc skandāla sākuma uz viņu izdarīts spiediens "uzņemties vainu visu kopējās interesēs".
Šie apgalvojumi piešķir lietai papildu politisku fonu. Jāatzīmē, ka Citskovskis vadīja Valsts kanceleju kopš 2017. gada, bet pēc skandāla tika pazemināts amatā un drīz pēc tam darbu valsts pārvaldē pameta.
Nākamā tiesas sēde plānota 19. maijā. Uz to paredzēts aicināt pirmos lieciniekus. Kopumā lietā plānots nopratināt 12 personas un uzklausīt viena konsultanta viedokli.