Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja martā atklāj pašreizējo politisko ainavu Latvijā un iedzīvotāju izvēles, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šobrīd. Dati rāda būtiskas izmaiņas gan koalīcijas partiju atbalstā, gan opozīcijas spēku pozīcijās, salīdzinot ar pagājušā gada nogali.
Šī informācija sniedz ieskatu tajā, kādi politiskie spēki šobrīd spēj uzrunāt pilsoņus un kā mainās vēlētāju gatavība piedalīties politiskajos procesos.
Līderu pozīcijas un koalīcijas partiju dinamika
Šī brīža partiju popularitātes saraksta augšgalā atrodas "Latvija pirmajā vietā". Martā šo politisko spēku atbalstīja 8,9% vēlētāju, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 8,6% atbalstu pagājušā gada novembrī. Šie dati liecina par stabilu atbalstītāju loku, kas laika gaitā pat nedaudz paplašinājies.
Interesantas izmaiņas vērojamas starp partijām, kas šobrīd veido valdības koalīciju. "Progresīvie" martā uzrādījuši labāku rezultātu nekā premjeres pārstāvētā "Jaunā vienotība". Par "Progresīvajiem" balsi būtu gatavi atdot 6,9% aptaujāto, kas ir kāpums no 6,6% novembrī.
Tajā pašā laikā "Jaunā vienotība" ir piedzīvojusi manāmu reitinga kritumu. Ja pagājušā gada novembrī par šo partiju bija gatavi balsot 8,3% vēlētāju, tad martā šis rādītājs noslīdējis līdz 5,9%.
Savukārt "Nacionālā apvienība" martā ierindojas trešajā vietā ar 6,4% vēlētāju atbalstu. Arī šim politiskajam spēkam ir izdevies audzēt savu popularitāti, jo novembrī to atbalstīja 5,6% pilsoņu. Tas norāda uz vēlētāju intereses pieaugumu par nacionāli konservatīvām idejām šajā laika posmā.
Partijas pie piecu procentu robežas
Vēlēšanu rezultātu prognozēs būtisks faktors ir 5% barjera, kas partijām jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā. Martā virs šīs robežas atrodas vairāki politiskie spēki ar salīdzinoši līdzīgiem rādītājiem. "Suverēna vara" ir saņēmusi 6,2% vēlētāju atbalstu, bet "Apvienotais saraksts" seko ar 6%.
Sarežģītāka situācija izveidojusies Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Martā to atbalstīja 4,7% aptaujāto, kas nozīmē, ka partija tiešā veidā šo barjeru nav pārvarējusi. Tomēr, vērtējot iespējamos vēlēšanu rezultātus, tiek veikti papildu pārrēķini.
Tie ņem vērā ne tikai vēlētāju izvēli, bet arī to, cik cieša ir cilvēku apņemšanās tiešām doties uz vēlēšanām. Šāds pārrēķins liecina, ka reālā vēlēšanu situācijā parlamentā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki: "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Nacionālā apvienība", "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts", "Suverēna vara" un arī ZZS.
Pirmā partija, kas paliktu aiz parlamenta durvīm, saskaņā ar šiem datiem būtu "Stabilitātei". Martā šo politisko spēku atbalstīja 2,7% vēlētāju. Interesanti, ka reitingos parādījušies arī jauni spēlētāji. Piemēram, partijai "Mēs mainām noteikumus" ir 2,1% atbalsts, kas ir tieši tikpat, cik "Saskaņas centram".
Vēlētāju aktivitāte un mazāko partiju rādītāji
Pārējo politisko partiju reitingi martā nesasniedz 2% robežu. "Latvijas attīstībai" saņēmusi 1,1% atbalstu, bet "Austošā saule Latvijai" – 1%. Tālāk seko Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija ar 0,9%, "Kustība Par" ar 0,8% un saraksta beigās atrodas "Platforma 21" ar 0,3% vēlētāju atbalstu.
Būtisks rādītājs jebkurā aptaujā ir neizlēmušo vēlētāju skaits. Martā 26,1% aptaujāto atzina, ka nezina, par ko balsot. Lai gan šis skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā pagājušā gada novembrī. Tajā pašā laikā ir nedaudz pieaudzis to cilvēku skaits, kuri norāda, ka vēlēšanās vispār neplāno piedalīties.
Fakti rāda, ka vēlētāju domas ir mainīgas un tos ietekmē aktuālie notikumi valstī. Politisko spēku secība reitingu tabulā ir tikai pašreizējais momentuzņēmums. Galīgo ainu vienmēr nosaka tas, cik daudz cilvēku izvēlas aiziet līdz vēlēšanu iecirkņiem. Reitingu rezultāti palīdz saprast galvenās tendences un to, kādas tēmas sabiedrībā šobrīd ir visaktuālākās.