Latvijas ekonomika pagājušajā gadā parādīja labākus rezultātus, nekā daudzi sākumā prognozēja.
Valsts kopējā saražotā vērtība jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,1%, un ekonomisti šajos skaitļos saskata labas zīmes turpmākajam.
Lai gan šāds kāpums pats par sevi nav milzīgs, tas ir izturīgāks un pamatotāks, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Īpaši veiksmīgs bija gada noslēgums, kad izaugsme sasniedza jau gandrīz trīs procentus.
Beidzas ilgais "ķibeļu" posms
Ja skatāmies atpakaļ, pēdējie gadi Latvijas saimnieciskajai dzīvei ir bijuši kā nepārtraukts šķēršļu skrējiens. Pēteris Strautiņš no "Luminor" bankas norāda, ka pērnā gada pēdējais ceturksnis ar savu 2,9% pieaugumu bija labākais sniegums kopš 2018. gada nogales. Šajā pa laikam bija jāpārdzīvo gan vietējās finanšu sistēmas sakārtošana, gan globālā pandēmija un kara sākums Ukrainā.
Ekonomists šos ārējos notikumus salīdzina ar smagu "svina vāku", kas ilgi spieda uz leju Latvijas attīstības iespējas. Tagad izskatās, ka šis vāks beidzot ir noņemts. Pozitīvi ir tas, ka ekonomika ir augusi jau septiņus ceturkšņus pēc kārtas. Tas nozīmē, ka progress vairs nav tikai nejaušība vai īslaicīgs lēciens, bet gan noturīga tendence, kas kļūst arvien pārliecinošāka.
Kas tieši vilka ekonomiku uz augšu?
Pagājušajā gadā galveno darbu paveica trīs lielas nozares: rūpniecība, dažādi biznesa pakalpojumi un tehnoloģiju sektors. Tie visi auga diezgan līdzīgā un stabilā tempā. Tomēr vislielākais lēciens bija redzams būvniecībā, kur apjomi palielinājās par 9%. Te lielu lomu spēlēja Eiropas Savienības fondu pieejamība un fakts, ka iepriekšējā gadā celtniecībā klājās diezgan trūcīgi, tāpēc uz tā fona izaugsme izskatījās īpaši iespaidīga.
Protams, ne visur gāja tik gludi. Lauksaimniecībā, mežos un enerģētikā bija kritums, ko lielā mērā noteica laika apstākļi. Arī transporta nozarē joprojām jūtas sekas tam, ka tranzīta apjomi ir būtiski sarukuši un šī joma joprojām meklē jaunu līdzsvaru.
Iedzīvotāji sāk tērēt drosmīgāk
Pēc ilgāka klusuma perioda pagājušā gada pavasarī cilvēki Latvijā atkal sāka aktīvāk iepirkties un izmantot pakalpojumus. "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka tieši iekšējais pieprasījums bija tas dzinulis, kas neļāva ekonomikai apstāties. Īpaši tas bija redzams gada beigās, kad iedzīvotāju tēriņi bija par 2,2% lielāki nekā gadu iepriekš.
Interesanti, ka cilvēki visvairāk naudas atstāja restorānos un viesnīcās, savukārt pārtikas veikalos iepirkās nedaudz pieticīgāk. Tas liecina, ka pēc inflācijas šoka iedzīvotāji atkal sāk atļauties izklaides un atpūtu ārpus mājas. Arī bankas šajā laikā kļuva aktīvākas, piedāvājot izdevīgākus kredītu nosacījumus un savstarpēji konkurējot par klientiem, kas ļāva daudziem sakārtot savas parādsaistības vai tikt pie jauna finansējuma.
Janvāra dati sola turpinājumu
Šī gada sākums šo tendenci tikai apstiprina. Janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par vairāk nekā sešiem procentiem, kas ir straujākais kāpums pēdējo pāris gadu laikā. Cilvēki vairāk sākuši pirkt preces kultūrai un atpūtai. Ekonomisti prognozē, ka šogad algas turpinās augt straujāk par cenu kāpumu, tāpēc iedzīvotāju noskaņojums uzlabosies un tēriņi mājsaimniecībās tikai pieaugs.
Šķēršļi eksporta tirgos
Tomēr ne viss ir tik saulains – lielākās bažas pašlaik rada eksports. Ja vietējā tirgū viss kustas uz priekšu, tad ārpusē situācija ir sarežģītāka. Pagājušā gada nogalē preču un pakalpojumu pārdošana uz citām valstīm sāka buksēt. Īpaši smagi tas skāra transporta pakalpojumus un tirdzniecību ar ASV.
ASV tirgū situāciju sašūpoja jaunie tarifu lēmumi un tiesu darbi ap tiem, kas radīja haosu un neziņu. Ja šie tirdzniecības ierobežojumi kļūs vēl stingrāki, tas tiešā veidā ietekmēs mūsu ražotājus, kuri sūta preces pāri okeānam. Tāpēc apstrādes rūpniecībai, kas pērn bija viens no galvenajiem motoriem, šis gads varētu būt krietni lēnāks un smagāks.
Neskatoties uz šīm "darvas karotēm", kopējais skatījums uz 2026. gadu paliek pozitīvs. Ekonomisti lēš, ka Latvijas kopējā izaugsme varētu būt robežās no 2,3% līdz pat vairāk nekā 3%. Galvenais atbalsts joprojām būs mūsu pašu patēriņš un jaunas investīcijas enerģētikā un ražošanā.