"Rail Baltica" projekts Latvijā ir saskāries ar nopietnām finansējuma grūtībām, jo cerēto atbalstu no Eiropas Savienības pilnā apmērā iegūt nebūs iespējams.
Lai pabeigtu projekta pirmo kārtu un izveidotu dzelzceļa līniju cauri visai valstij, Latvijai trūkst vēl aptuveni trīs līdz četri miljardi eiro. Tas ir milzīgs līdzekļu apjoms, ko nevarēs paņemt tikai no viena Eiropas fonda, kā sākotnēji tika cerēts. Šobrīd atbildīgās amatpersonas atzīst, ka ir jāsāk meklēt citi naudas avoti, lai grandiozā būvniecība neapstātos.
Kāpēc ar Eiropas naudu nepietiks?
Eiroparlamenta viceprezidents Roberts Zīle ir norādījis uz skarbu realitāti – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā vienkārši nav tik daudz brīvas naudas, lai nosegtu visas Latvijas vajadzības. Nākamajā Eiropas Savienības budžetā, kas sāksies 2028. gadā, visām dalībvalstīm kopā šajā fondā būs pieejami aptuveni 50 miljardi eiro. Latvija cerēja, ka Baltijas valstis kopā varētu iegūt piekto daļu no visas šīs summas, taču šāds scenārijs nav reālistisks.
Zīle uzsver, ka pat visspējīgākais satiksmes ministrs nevarētu nodrošināt tādu finansējumu no viena avota. Kamēr Latvija līdz šim ļoti paļāvusies tieši uz šo konkrēto fondu, kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija jau laicīgi rīkojušās gudrāk. Viņi izmanto gan emisijas kvotu tirdzniecības naudu, gan Atveseļošanas fonda līdzekļus, kā arī pārdala Kohēzijas fonda naudu savām vajadzībām. Latvija šādas iespējas izmanto daudz mazākā mērā.
Finansējuma meklējumi kļūst plašāki
Pašreizējais satiksmes ministrs Atis Švinka situāciju vērtē mierīgi un norāda, ka ir laiks "pavērt plašāk" diskusiju par to, kur ņemt naudu. Viņš piekrīt, ka nevar paļauties tikai uz daudzgadu budžeta līdzekļiem. Ministra uzdevums tagad ir sagatavot valdībai ziņojumu par dažādiem variantiem. Tas ietver militārās mobilitātes fondus, dažādus aizdevumus un citus Eiropas instrumentus, kas līdz šim nav bijuši prioritāte.
Projekta kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji gan aicina nezaudēt cerību un "nemest plinti krūmos". Viņi skaidro, ka tik apjomīgos projektos nekad nav tādas situācijas, ka visa nepieciešamā nauda uzreiz stāvētu bankas kontā un gaidītu izmantošanu. Finansējums parasti tiek piesaistīts pakāpeniski, soli pa solim. Lai gan pašlaik rakstisku apliecinājumu par visas summas pieejamību nav, speciālisti cer, ka pirmās kārtas darbus tomēr izdosies pabeigt līdz 2030. gadam.
Projekta izmaksu kāpums un pagātnes kļūdas
"Rail Baltica" sākumā tika prezentēts kā daudz lētāks projekts. 2017. gadā tika lēsts, ka viss dzelzceļš Baltijā izmaksās aptuveni 5,8 miljardus eiro. Taču 2024. gadā atklājās patiesā aina – kopējās izmaksas varētu sasniegt pat 23,8 miljardus eiro. Tikai Latvijas daļa pirmajā kārtā vien tagad tiek lēsta ap 5,5 miljardiem eiro.
Šāds straujš sadārdzinājums ir radījis ne tikai finanšu, bet arī politiskas problēmas. Latvijā ir sāktas pārbaudes prokuratūrā un parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Tiek skaidrots, kāpēc amatpersonas uzņēmušās milzīgas saistības pret valsts budžetu bez saskaņošanas un vai Satiksmes ministrija nav slēpusi patieso informāciju par izmaksu pieaugumu. Kamēr Igaunija un Lietuva būvniecību sāka ar galveno trasi, Latvija vispirms ķērās pie lielajiem objektiem Rīgā, kas arī palēninājis kopējo progresu.