Pēdējo gadu laikā Latvijas tirdzniecības attiecības ar Krieviju ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, taču kopējie eksporta rādītāji joprojām saglabājas negaidīti augsti.
Lai gan imports no agresorvalsts ir sarucis gandrīz līdz minimumam, preču plūsma pretējā virzienā nav mazinājusies. Statistika rāda, ka eksports joprojām turas pie viena miljarda eiro robežas, un atsevišķās preču grupās apjomi pat turpina pieaugt. Eksperti norāda, ka Latvija šajā situācijā lielā mērā kalpo kā tranzīta ceļš precēm no citām Eiropas Savienības valstīm.
Kādas preces joprojām nonāk Krievijā
Interesanti, ka vislielākais pieaugums eksportā vērojams tieši patēriņa preču segmentos, kas nav pakļauti sankcijām. Uz Krieviju no Latvijas joprojām lielos apjomos ceļo alkoholiski dzērieni, apģērbi, apavi un kosmētika. Piemēram, apģērbu eksporta vērtība pēdējo gadu laikā ir palielinājusies par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Arī farmācijas produkti ieņem nozīmīgu vietu šajā sarakstā.
Ekonomikas ministrijas speciālisti skaidro, ka šos skaitļus ietekmē Latvijas ģeogrāfiskais novietojums. Daudzi uzņēmumi no Lietuvas vai tālākām Eiropas valstīm izmanto mūsu robežpunktus, lai nogādātu preces austrumu virzienā. Tāpēc statistikas tabulās parādās Latvijas eksports, lai gan preces ražotas citur. Šo tranzīta plūsmu valstij ir grūti ierobežot, ja vien preces nav iekļautas aizliegto produktu sarakstos.
Uzņēmumu skaits sarūk, bet saraksti ir slēpti
Lai gan naudas izteiksmē eksports nekrītas, to uzņēmumu skaits, kas sadarbojas ar Krieviju, ir ievērojami samazinājies. Ja pirms dažiem gadiem šādu vietējo uzņēmumu bija ap tūkstoti, tad tagad tie ir vien aptuveni 200. Tomēr sabiedrībai vairs nav iespējas uzzināt, kuri tieši uzņēmumi turpina sūtīt savu produkciju uz agresorvalsti. Ekonomikas ministrija ir pārtraukusi publiskot šo sarakstu, jo uzskata, ka tas neatspoguļo patieso situāciju.
Ministrija norāda, ka muitas dokumentos Krievija bieži tiek norādīta kā galamērķis tikai tāpēc, ka tur tiek kārtotas formalitātes, lai gan prece patiesībā varētu būt ceļā uz Vidusāziju vai citiem reģioniem. Šī necaurredzamība rada situāciju, kurā ir grūti pārbaudīt, vai uzņēmumi pilda savus publiskos solījumus aiziet no kaimiņvalsts tirgus. Lielākā daļa uzrunāto komersantu no komentāriem izvairās, norādot, ka jaunu tirgu meklēšana ir sarežģīts un lēns process.
Jaunu tirgu meklēšana un lielā konkurence
Ieiešana jaunos tirgos, piemēram, Rietumeiropā vai ASV, Latvijas ražotājiem ir liels izaicinājums. Farmācijas uzņēmums "Grindeks" atzīst, ka Krievijas tirgū atstājuši tikai dažus produktus hronisku slimību ārstēšanai un aktīvi meklē iespējas citur. Tomēr medicīnas nozarē tas nav izdarāms pāris mēnešu laikā – katrā valstī ir savas stingras prasības produktu reģistrācijai un piegādei.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera apstiprina, ka šobrīd pasaules tirgos valda milzīga konkurence. Daudzi Eiropas uzņēmumi, jūtot nestabilitāti, sāk vairāk cīnīties par savu "mājas" tirgu, tādējādi apgrūtinot iespējas jauniem spēlētājiem no Latvijas tur iespraukties. Neskaidrības ar tirdzniecības tarifiem un globālo politiku liek uzņēmējiem būt piesardzīgiem, un brīvu nišu paliek arvien mazāk.
Latvija pasaules tirdzniecības kartē
Neskatoties uz diskusijām par Krievijas virzienu, Latvijas galvenie tirdzniecības partneri joprojām ir Eiropas Savienības valstis. Kopumā mūsu ražotāji savu preci sūta uz vairāk nekā 200 dažādām valstīm visā pasaulē. Eksports uz Krieviju pašlaik veido nepilnus piecus procentus no kopējā Latvijas eksporta apjoma.
Tas parāda, ka kopējā ekonomikas atkarība no austrumu kaimiņa mazinās, tomēr atsevišķas nozares joprojām ir cieši saistītas ar šo reģionu. Kamēr vienas durvis tiek vērtas ciet, uzņēmējiem ir jāiegulda milzu darbs, lai atvērtu citas – tālākās un drošākās valstīs. Tas prasa gan laiku, gan ievērojamus finansiālos līdzekļus, ko ne katrs mazais uzņēmums var atļauties.