Mākslīgā intelekta jauda un rēķini: Latvijas pētnieki izstrādā zibenīgu datu pārraidi

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki šobrīd strādā pie risinājumiem, kas varētu būtiski mainīt to, kā darbojas datu centri un mākslīgais intelekts.

Pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem pakalpojumiem, serveriem ir nepieciešama arvien lielāka jauda, kas patērē milzīgu daudzumu elektroenerģijas. Tenūrprofesora Oskara Ozoliņa vadībā pētnieki izstrādā tehnoloģijas, kas palīdzētu datus pārsūtīt daudz ātrāk, vienlaikus tērējot mazāk resursu. Šis darbs ir svarīgs ne tikai zinātnei, bet arī tam, lai tehnoloģiju attīstība nekļūtu par pārāk lielu slogu videi un enerģētikas sistēmai.

Kāpēc datu centriem vajag tik daudz jaudas

Mūsdienu mākslīgā intelekta sistēmas balstās uz milzīgiem datu centriem, kuru enerģijas patēriņš ir salīdzināms ar veselu pilsētu vajadzībām. Profesors Ozoliņš norāda, ka dažos gadījumos šādus centrus būtu nepieciešams pieslēgt pat tieši pie atomelektrostacijām, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu. RTU Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā pētnieki koncentrējas uz to, kā savienot grafiskās kartes serveros tā, lai informācijas apmaiņa starp tām būtu pēc iespējas efektīvāka.

Viņu izstrādātās tehnoloģijas ietver gan raidītājus, gan uztvērējus, kas nodrošina zibenīgu datu plūsmu. Ja šī saziņa kļūst efektīvāka, samazinās kopējais enerģijas patēriņš, bet mākslīgā intelekta jauda un ātrums tikai pieaug. Tas ir tehniski sarežģīts darbs, kurā Oskars Ozoliņš tiek augstu vērtēts arī starptautiski kā eksperts ātrdarbīgu modulatoru un fotodiožu jomā.

No zinātnieka galda līdz miljonu investīcijām

Latvijas pētnieku darbs neaprobežojas tikai ar teoriju universitātes telpās. Profesors Ozoliņš ikdienā palīdz jauniem tehnoloģiju uzņēmumiem pierādīt savu izstrādāto risinājumu dzīvotspēju. Kā piemēru viņš min ASV kompāniju "Open Light Photonics", kuras tehnoloģiju testēšanā un efektivitātes pierādīšanā piedalījās arī Latvijas zinātnieki. Rezultātā šis uzņēmums spēja piesaistīt 34 miljonu dolāru investīcijas savai tālākai attīstībai.

Šāda pieredze ir neatsverama, jo tā parāda, ka pētniecība var kļūt par pamatu veiksmīgam biznesam. Oskars Ozoliņš vēlas iedrošināt Latvijas jauniešus un studentus domāt līdzīgi. Viņš uzskata, ka jau bakalaura vai maģistra darba ietvaros radīts dizains vai tehnisks risinājums var kļūt par sākumu jaunuzņēmumam. Zinātnieki universitātē palīdz saprast, kur un kā savu tehnoloģiju prezentēt, lai tā piesaistītu investoru uzmanību un valsts atbalstu.

Ķīpsalā taps vērienīgs testēšanas centrs

Lai tehnoloģiju joma Latvijā attīstītos vēl straujāk, RTU ir uzsākts ļoti ambiciozs projekts. Ķīpsalas studentu pilsētiņā tiks būvēts moderns mikroshēmu testēšanas centrs. Plānots, ka jau 2027. gadā tajā varēs veikt pirmos testus. Šāda laboratorija būs unikāla vieta, kur studenti un pētnieki varēs praktiski strādāt ar jaunākajām mikroshēmām, izprotot to sarežģītos izstrādes un pārbaudes procesus.

Šī centra izveide ir nozīmīgs solis visai Latvijas elektronikas nozarei. Tas dos iespēju ne tikai studentiem apgūt praktiskas iemaņas zinātnē, bet arī kalpos kā atbalsta punkts jaunuzņēmumiem. Jaunie pētnieki, kā, piemēram, Darja Čirjuļina, uzsver, ka Oskars Ozoliņš aktīvi iesaista studentus reālos projektos. Viņš palīdz topošajiem speciālistiem atrast savu vietu tehnoloģiju pasaulē un iedrošina piedalīties Latvijas Mikročipu kompetences centra veidošanā.

Ko tas nozīmēs Latvijas nākotnei

Mikroshēmu izstrāde un testēšana ir viena no augstākajām tehnoloģiju jomām pasaulē ar ļoti lielu pievienoto vērtību. Attīstot šo virzienu Rīgā, Latvija var kļūt par nozīmīgu spēlētāju globālajā tirgū. Tas nav tikai jautājums par serveru ātrumu, bet gan par jaunām darba vietām, gudriem inženieriem un jaunu uzņēmumu rašanos tepat uz vietas.

Pētnieku darbs pie efektīvākas datu pārraides palīdzēs risināt vienu no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem – kā lietot mākslīgo intelektu un digitālos rīkus tā, lai mēs nekļūtu par enerģijas tērētājiem bez mēra sajūtas. Latvijas zinātnieku ieguldījums šajā jomā liecina par to, ka maza valsts var piedāvāt pasaulei ļoti jaudīgus un inovatīvus risinājumus. Šāda pētniecības un praktiskā darba sinerģija ir tieši tas, kas nepieciešams ilgtermiņa ekonomiskajai izaugsmei.