Burtiski pirms dažām dienām nopirku sev jaunu automašīnu no Vācijas, un nebiju paspējis vēl piereģistrēt to, līdz ar to pagaidām plalika vēl vecie tranzīta numuri (tautā saktie par "sarkanajiem numuriem") no iepriekšējā saimnieka. Blakus man, pasažiera pusē sēž mana meitiņa, piesprādzēta un bauda skaistos skatus pa logu ar savu garšīgo ledeni rokās.
Iebraucot nelielā ciemata teritorijā, samazināju ātrumu līdz likumā noteiktajiem 50 kilometriem stundā un jau tālumā redzēju "zilās mirgojošās lampiņas", kas man lika uzreiz noprast - tā ir ceļu policija.
Tuvojoties viņiem klāt, sapratu, ka tur ir 4 ekipāžas un vairāki policisti. Uzreiz jau nojautu, ka apstādinās arī mani un veiks kaut kādas pārbaudes. Tā arī notiek - man māj, ka ir jāstājas malā.
- Sveicināti! Ceļu policija, lūdzu, rādiet dokumentus. Un ko jums priekšējā sēdeklī darā mazā meitenīte? - policists jautā.
- Vai tad nevar redzēt, ka meitiņa vienkārši sēž man blakus? - uzdodu pretī jautājumu.
- Policists mazliet sarauj pieri un jautā, vai bērns ir piesprādzēts.
- Protams, ka ir piesprādzēts, arī sēž bērnu sēdeklī, viss kā pienākas!
- Policists sāk analizēt manus dokumentus un piebilst:
- Izskatās, ka jūsu tranzīta numuriem ir beidzies lietošanas termiņš.
- Tie vēl ir vecie no iepriekšējā saimnieka. Man vēl ir laiks piereģistrēt automašīnu savā īpašumā, - centos policistam mierīgi visu paskaidrot.
- Jums jau sanāk, ka ir 31. diena, jo drīkst braukt ar tādiem numuriem ne vairāk kā 30 kalendārās dienas, - policists skaidro atpakaļ.
Es tā arī jutu, ka situācija paliks mazliet "interesantāka" un tik viegli viss šis pasākums nebeigsies.
Sākām skaitīt kalendārās dienas un man sanāk, ka šodien tieši vēl iekļaujos derīguma termiņos.
- Vajadzētu, policista kungs, pārskaitīt arī jums kalendārās dienas. Man viss sanāk, ka varu vēl braukt, - smaidu un skaidroju viņam.
Policists vēl papildus uzjautā:
- Un no kurienes esat atdzinuši automašīnu?
- Automašīna ir no Vācijas, pēc numuriem to arī var redzēt, - pateicu policistam.
Policists tajā mirklī paliek domīgs un tieši šajā brīdī notiek visnegaidītākais moments manā mūžā. Mana meita visu šo laiku sēdēja klusa kā pelīte, ne vārdiņa neteica un te pēkšņi viņa izņem no mutes savu gardo ledeni, pastiepj roku uz policista pusi un nopietnā balsī viņam saka:
- Onkuli policist, paņemiet manu ledeni un varat to pagaršot! Baigi salda un jums arī patiks!
Visi, kas bija blakus, sāka pilnā balsī smieties un gaisotne uzreiz te atbrīvojās. Policists smaidīdams, atdeva dokumentus un novēlēja mums mierīgu ceļu.
