Gandrīz desmitdaļai patērētāju sociālais vērtējums ir dārgi maksājis


public. foto
Kaspersky jaunākajā pārskatā "Sociālie nopelni un drošība: novērtējumu sabiedrības pieņemšana" konstatēts, ka 8 % aptaujāto patērētāju ir bijušas problēmas ar piekļuvi finansiālajiem pakalpojumiem tāpēc, ka viņu sociālo mediju informācija tika novērtēta, izmantojot vērtēšanas sistēmas. Lai gan šādas sociālās vērtēšanas sistēmas ir kļuvušas plašāk izplatītas un jau ir ieviestas daudzās valstīs un nozarēs, to izveidei ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo tās var izraisīt negatīvas sekas.

Lai atvieglotu ļaužu dzīvi, uz datiem ir balstīti bezmaz visi pakalpojumi, ko mēs izmantojam tiešsaistē gandrīz visās dzīves jomās, sākot no sociālajiem tīkliem un beidzot ar banku kontiem. Izmantojot personisko informāciju, tostarp par darbību sociālajos medijos, organizācijas var piedāvāt pašreizējiem un potenciālajiem klientiem pielāgotus pakalpojumus un nodrošināt labāku apkalpošanu, taču šāds uzvedības novērtējums noved arī pie sociālo nopelnu vērtēšanas, pamatojoties uz automatizētiem algoritmiem, kas var ietekmēt mūsu personisko dzīvi. Kaspersky pārskatā „Sociālie nopelni un drošība: novērtējumu sabiedrības pieņemšana” patērētāji ir minējuši tādus piemērus no savas dzīves.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 8 % patērētāju ir bijušas problēmas ar aizdevuma vai hipotekārā kredīta saņemšanu tās informācijas dēļ, kas par viņiem ir ievākta no viņu sociālo mediju kontiem. Lielākoties ir cietuši 25–34 gadus veci ļaudis (16 %), kas visvairāk izmanto šos pakalpojumus. Lai gan pastāv un ir labi zināmi kredītspējas novērtēšanas noteikumi, pamatojoties uz finansiālo izturēšanos, nav publiski pieejamu pamatprincipu attiecībā uz sistēmām, kas ievāc personas datus no mūsu tiešsaistes profiliem.

Kaspersky pārskatā teikts, ka ļaudis ir gatavi izpaust konfidenciālu personisko informāciju, lai saņemtu izdevīgākas cenas un atlaides, kā arī īpašus pakalpojumus, tomēr liels skaits patērētāju turpina uzmanīgi sekot līdzi tam, kā viņi izmanto sociālos medijus, un daļa var neļaut organizācijām ielūkoties savā privātajā dzīvē. Piemēram, gandrīz puse respondentu (46 %) norādīja, ka neatklās savu profilu tikai tāpēc, lai paātrināti izietu kredītkartes saņemšanai nepieciešamās informācijas pārbaudi. Procentuāli nedaudz mazāka grupa nav ar mieru izpaust šī veida personisko informāciju, lai nodrošinātu bērnam vietu prestižā skolā (40 %) vai noīrētu labāku dzīvokli (32 %).

„Mūsdienu digitālajā pasaulē sociālās vērtēšanas sistēma drīz izvērsīsies arvien plašāk, kļūstot ne tikai par izvēli, bet arī par daudzu pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu. Tomēr „Kaspersky” starptautiskā aptauja parāda, ka ir diezgan daudz ļaužu, kas nevēlas izpaust personisko informāciju, lai noslēgtu darījumus. Viņu viedokli nedrīkst ignorēt, un, kad izstrādātāji veido mākslīgā intelekta algoritmus sociālajos vērtējumos, ir jāņem vērā visu intereses, kā arī jārisina uzticēšanās un caurspīdīguma jautājumi,” komentē Kaspersky vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis.

Lai gan uzņēmumi cenšas jaunos veidos gūt labumu no tehnoloģijām un patērētāju datiem, arī patērētāji apsver, kurām organizācijām var uzticēt savus datus, jo kiberdraudu vide turpina paplašināties un personas datu aizsardzība var sagādāt lielas grūtības. Kaspersky ir noskaidrojis, ka savu datu jautājumos patērētāji vairāk paļaujas uz medicīnas personālu, bankām un apdrošināšanas sabiedrībām, nevis valsts pārvaldi. Piemēram, tikai 23 % respondentu norādīja, ka neuztic šiem uzņēmumiem vai pakalpojumiem personas datu glabāšanu, savukārt 36 % patērētāju apgalvoja, ka neuztic valsts pārvaldei.

INSEAD afiliētais stratēģijas profesors Čenji Liņs komentē: „Sociālās vērtēšanas sistēmas galvenais nolūks ir izmērīt un paaugstināt uzticēšanos gan digitālajā, gan fiziskajā vidē. Taču, lai sistēma funkcionētu, ir vajadzīga sabiedrības uzticēšanās. Atkarībā no ekonomiskā, sociālā un kultūras konteksta vispārējais uzticēšanās līmenis, kā arī uzticēšanās līmenis dažādām entitātēm un digitālajai videi dažādās valstīs atšķiras. Tāpēc lēmums, vai izstrādāt un ieviest sociālās vērtēšanas sistēmu, vismaz īstermiņā, visticamāk, ir jāpieņem katrai valstij atsevišķi. Līdztekus acīmredzamajām bažām par datu konfidencialitāti un drošību, pieņemot lēmumu, ir rūpīgi jāapsver, uz kādiem kompromisiem sabiedrība ir gatava, kam sabiedrība ir gatava uzticēt sistēmas izstrādi un darbību un kā sistēma tiks ieviesta un vadīta.”

Publicējot personisko informāciju internetā, Kaspersky iesaka patērētājiem veikt šos pasākumus, lai aizsargātu savu privātumu.

·         Pārdomāti izpaudiet personisko informāciju internetā un izvēlieties, kam ir piekļuve jūsu personiskajiem kontiem.[1]

·         Paradumam izpaust informāciju ir noteiktas priekšrocības, bet tikai ar īstajiem pakalpojumiem. Tiešsaistes aptauja var jums piešķirt atlaidi iemīļotā zīmola precēm, bet var gadīties, ka uzņēmums ir uzzinājis vairāk, nekā jūs būtu gribējis izpaust. Piesardzīgi veiciet darbības tiešsaistē.

·         Visaptverošai aizsardzībai pret visdažādākajiem apdraudējumiem izmantojiet spēcīgu drošības risinājumu.[2]

Lai iegūtu papildinformāciju par pārskatu, apmeklējiet tam veltīto tīmekļa lapu.

Par Kaspersky

Kaspersky ir starptautisks kiberdrošības uzņēmums, kas dibināts 1997. gadā. Kaspersky dziļā draudu pazīšana un drošības zināšanas nepārtraukti pārtop inovatīvos drošības risinājumos un pakalpojumos, lai aizsargātu uzņēmumus, izšķirīgi svarīgas infrastruktūras, valdības un patērētājus visā pasaulē. Uzņēmuma visaptverošajā drošības klāstā ietilpst labākā galiekārtu aizsardzība un vairāki specializēti drošības risinājumi un pakalpojumi cīņai ar sarežģītiem un mainīgiem digitālajiem apdraudējumiem. Vairāk nekā 400 miljonu lietotāju ir aizsargāti ar Kaspersky tehnoloģijām, un mēs palīdzam 250 tūkstošiem korporatīvo klientu aizsargāt to, kas viņiem ir vissvarīgākais. Uzziniet vairāk vietnē www.kaspersky.com

Kaspersky
Par šo rakstu nav saņemts neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds:
e-pasts:



Aktuālās ziņas

mēbeļu izgatavošana
apdrošināšana  octa  dziļurbums